Category: Sprediķi

Ceturtais Advents Kandavā, 2014, Atis Freipičs

Svēto Rakstu lasījumi 4. Adventā. Lasījums no otrās Samuēla  grāmatas (2 Sam 7, 1-5.8b-12.14a.16) Kad ķēniņš Dāvids dzīvoja savā namā un Kungs viņam visapkārt bija devis mieru no visiem viņa ienaidniekiem, viņš sacīja pravietim Nātanam: “Vai redzi, ka es dzīvoju ciedru koka namā, bet Dieva šķirsts ir novietots teltī?”  Nātans sacīja ķēniņam: “Ej un dari visu, kas ir tavā sirdī, jo Kungs ir ar tevi.” Bet tajā pašā naktī Nātanam atklājās Kunga vārds: “Ej un pasaki manam kalpam Dāvidam: “Tā saka Kungs: vai tad tu celsi man namu, lai Es tajā dzīvotu? Es tevi paņēmu no lauka, kur tu ganīji...

04.01.15, Atis Freipičs

Lasījums no mūsu Kunga Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis Svētais Jānis:  Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva.  Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.  Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma. Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis.  Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu. Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu. Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku.  Viņš bija pasaulē,...

Zvaigznes diena 2014., Atis Freipičs

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 2, 1-12) Kad ķēniņa Hēroda laikā Jūdejas Betlēmē bija piedzimis Jēzus, lūk, gudrie no Austrumiem atnāca uz Jeruzalemi un jautāja: “Kur ir jaundzimušais jūdu Ķēniņš? Jo mēs austrumos redzējām Viņa zvaigzni un atnācām Viņu pielūgt.” Bet, to dzirdot, ķēniņš Hērods izbijās un līdz ar viņu visa Jeruzaleme. Un, saaicinājis visus augstos priesterus un Rakstu zinātājus no tautas, viņš izjautāja tos, kur Kristum jāpiedzimst. Un tie viņam sacīja: “Jūdejas Betlēmē, jo tā ir rakstījis pravietis: “Un tu, Betlēme, Jūdas zeme, nebūt neesi mazākā starp Jūdas lielpilsētām, jo no tevis izies Valdnieks,...

Kandavā, 2014.gada Ziemassvētkos, Atis Freipičs

Lasījums no mūsu Kunga, Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis Svētais Lūka:  Tanī laikā nāca no ķeizara Augusta pavēle uzrakstīt visus valsts iedzīvotājus. Un šī pirmā uzrakstīšana notika tajā brīdī, kad Kirenijs valdīja Sīrijā. Tad visi nogāja pierakstīties, katrs savā cilts pilsētā. Arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts, ka pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta. Un, tiem turpat esot, viņai laiks pienāca dzemdēt. Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un viņa To ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājoklī. Un gani bija ap...

Kandavā 19.08.2012. Raimonds Mežiņš

Ej un dari tu tāpat        Lk. 10:23-37       Un, pie mācekļiem sevišķi griezdamies, Viņš sacīja: “Svētīgas tās acis, kas to redz, ko jūs redzat. Jo Es jums saku: daudz praviešu un ķēniņu ir gribējuši redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.” Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli,...

Kandavā 17. 06.2012. Raimonds Mežiņš

Turēt dzīvu ticību sirdī       3. svētdiena pēc Vasarsvētkiem        2. Kor. 5:6-17       Tāpēc mēs arvien turam drošu prātu un zinām: kamēr mājojam miesā, mēs esam svešumā, tālu no Tā Kunga. Jo mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā. Bet mēs turam drošu prātu un gribam labāk atstāt miesas mājokli un būt mājās pie sava Kunga. Tāpēc, vai pie Tā Kunga mājās būdami vai vēl svešumā, mēs cenšamies, lai būtu Viņam patīkami. Jo mums visiem jāparādās Kristus soģa krēsla priekšā, lai ikviens saņemtu, ko, miesā būdams, darījis – vai labu vai ļaunu. Tad nu pazīdami bijību Tā Kunga priekšā, mēs pārliecinām cilvēkus, bet...

Kandavā 03.06.2012. Raimonds Mežiņš Trīsvienības svētki

Izdzīvot dievbērnību       Trīsvienības svētki        Rom. 8:12-17       „Tātad, brāļi, mūs vairs nekas nesaista ar miesu, ka mums būtu jādzīvo pēc miesas; jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit. Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni. Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs! Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni. Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz...

Kandavā 27.05.2012. Raimonds Mežiņš Vasarsvētki

Ļaut, lai Gars pūš, kur gribēdams        Jņ. 3:1-8       Bet tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs. Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: “Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to.” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” Nikodēms saka Viņam: “Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī...

Kandavā 06.05.2012. Raimonds Mežiņš

      Palikt Kristū       Cantate       Jņ. 15:1-8        “ES ESMU īstais vīnakoks, un Mans Tēvs ir dārza kopējs. Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu. Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis. Palieciet Manī un Es – jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī. ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. Ja kas nepaliek...

Kandavā 06.04.2012. Atis Freipičs

      Lielajā Piektdienā       Ir kāds stāsts par 2 cilvēkiem- slimniekiem, kas dzīvoja vienā slimnīcas istabiņā.       Viņi abi slimības dēļ nespēja staigāt- nācās gulēt. Viena slimnieka gulta bija pie loga, otrs gulēja pie durvīm. Gulēt nedēļām un mēnešiem gultā- tas nav viegli… Sevišķi, ja tu zini, ka ārā ir vasara, dzīve rit pilnā sparā, bet tu esi piesiets pie gultas…Gribas vismaz zināt, kas notiek ārpusē…Tādēļ tas vīrs, kas gulēja pie durvīm, nemitīgi izvaicāja to, kas gulēja pie loga. Viņš lūdza, lai tas stāsta, ko viņš redz, kas notiek ārpusē… Un vīrs pie loga stāstīja viņam par brīnišķīgo sauli, ziliem mākoņiem, par to,...