Kandavā 01.04.2012. Raimonds Mežiņš

      Kristus māceklis … klausās!

      Jes. 50:4-9a

      Dievs Tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos; Viņš uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis. Tas Kungs atvēra man ausis, un es neatteicos un neatkāpos. Savu muguru es pagriezu tiem, kas mani sita, un savu vaigu tiem, kas raustīja un plēsa manu bārdu. Savu vaigu es neapslēpu paļām un spļāvieniem. Bet Dievs Tas Kungs man palīdz, tādēļ es nenokļuvu kaunā, tādēļ es apcietināju savu seju kā akmeni, jo es zināju, ka nepalikšu kaunā. Tiešām, tuvu man ir Viņš, kas mani attaisno. Kas tiesāsies ar mani? Lai nāk, mēs stāsimies kopā tiesas priekšā! Kas grib apšaubīt manas tiesības? Lai viņš panāk šurp! Redzi, Dievs Tas Kungs man palīdz;

      Pūpolsvētdiena! Diena, kad atzīmējam Kristus iejāšanu Jeruzālemē. Nedēļa pirms Lieldienām. Ar kādām sirdīm mēs sagaidām šīs Lieldienas? Ar kādiem vārdiem sirdī mēs sagaidām Kristus augšāmcelšanās svētkus? Ko mums devis šis ciešanu laiks? Ko esam sapratuši, mācījušies, ieguvuši šajā laikā?

      Pravietis Jesaja runā par to, ka Tas Kungs devis viņam gudru mēli, lai ar to stirpinātu nogurušos. Kā mēs izmantojam mūsu mēli? Kas ir tie vārdi, kuri nāk no mūsu mutes, bet dziļāk – no mūsu sirdīm? Daudzi cilvēki sauca: „Ozianna”, kad Kristus iejāja Jeruzālemē. Daudzi sauca: „Sit Viņu krustā!”, kad viņš bija pie Poncija Pilāta. Kādus vārdus mēs esam lietojuši šajā ciešanu laikā?

      Rakstos lasām, ka: „ … mēle ir mazs loceklis un veic lielas lietas. Redzi, kāda maza uguns iededzina kādu lielu mežu!” (Jēk. 3:5). Mēs varam ar savu mēli nokaut un varam celt! Kā mēs izmantojam savu mēli? Mēs taču zinām, ka vārdiem ir liels spēks, vai ne! Vai viegli ir vienmēr teikt tikai labus vārdus? Noteikti nē! Padomāsim … kas ir tas, kas veicina to, ka spējam teikt vairāk labu nekā sliktu?

      Pravietis Jesaja turpina un saka, ka Dievs ir tas, Kurš viņu uzmodina ik rītu. Jesaja tad kā māceklis saspicē ausis un klausās, ko Dievs viņam saka. Es redzu šo kā ļoti svarīgu priekšnosacījumu tam, lai mēs ik dienas dzīvotu kā Kristus mācekļi un mūsu runa būtu ar sāli sālīta. Proti, vai es rītu sāku ar to, ka esmu vērsis savu ausi uz To Kungu, lai Viņš man dotu norādījumus šai dienai? Kas ir mans pirmais informācijas devējs? TV? Varbūt internets: facebook, draugiem.lv, citi portāli? Ko labu mums var pateikt plašsaziņas līdzekļi? Ko tieši mums noderīgu un pravietisku varētu dot internets?

      Ja mēs klausāmies nevis Dievā, bet kaut kādā citā avotā, tad tas ienāk mūsu sirdī un tā informāija veido mūsu runas saturu! Ja Dievs ir mūsu informācijas, mūsu miera un mīlestības devējs, tad arī mūsu runa un vārdi būs pilni miera un mīlestības! Domāju, ka mums, kristiešiem, ir pēdējais laiks kļūt patiesiem Kristus mācekļiem, kuri nesaka ne vārda, ja tas nav Dieva ierosināts! Dievs mūs aicina nepļāpāt, nerunāt lieku un visādas pasaules muļķības tikai tāpēc, ka kaut ko tādu esam kur sagrābstījušies (sk. Ps. 1:1-2; Mt. 6:7).

      Mēs taču apzināmies, ka patiesi kristīga dzīve nav diez ko viegla nekristīgā pasaulē. Kad mēs, kristieši, kaut ko izdarām, tad uz mums lūkojas kā uz tādu paraugu. Un tas tā ir un tā ir jābūt! Ik dienas ejot cauri dzīvei mēs bieži esam saņēmuši un vēl noteikti saņemsim paļas un spļāvienus, apmelojumus un aprunāšanas par to ceļu, kuru esam izvēlējušies iet. Kā lai šo ceļu nostaigā Dieva mierā un mīlestībā? Es ticu, ka tikai tā, ka mēs ik dienas nākam Dieva priekšā, lai Viņš mūs sagatavo šajā konkrētajā dienā! Tad mēs būsim Dieva sagatavoti pastāvēt tiesas priekšā, stāvēsim nešaubīgi pretim ikvienam, kurš gribēs apšaubīt mūsu tiesības! (Garīgā disciplīna līdzīgi kā sportā fiziskā)

      Kā es varu būt tik pārliecināts? Tāpēc, ka es to izlasu šodien šajā Rakstu vietā! Ja mēs meklējam ik dienas Viņa vaigu, tad Viņš mūs atbalstīs un palīdzēs visos mūsu dzīves mirkļos. Arī Jēzus meklēja Tēva palīdzību savos grūtajos brīžos, piemēram, lūdza Ģetzemanes dārzā pirms tika apcietināts. Mēs lasām, ka eņģelis Viņam piestājās un Viņu stiprināja.

      Es gribu jūs aicināt šajā klusajā nedēļā, kas tuvojas, izmēģināt ik dienas vērst savu ausi uz To Kungu un klausīties Viņā. Neko īpaši nedarīt un … varbūt pat nelasīt Dieva vārdu, bet vienkārši ieklausīties, ko Tas Kungs jums saka. Viņš parasti runā klusi, pat čukstus, tomēr tas ir tik pārliecinoši un paliekoši. Lai Dievs dod, ka šajā klusajā nedēļā un tad arī uz priekšu, jums izdodas sadziedēt To Kungu! Āmen!