Sprediķis Vasarsvētkos. Māc. Vilnis Auziņš

Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva un Kunga Jēzus Kristus.

Klausies, kristīgā draudze, Dieva vārdu no Jāņa ev.14.nodaļas no 23. Līdz 31.pantam:

23 Jēzus viņam atbildēja: “Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie Viņa un ņemsim pie Viņa mājas vietu.
24 Kas Mani nemīl, tas netur Manus vārdus; bet tie vārdi, ko jūs dzirdat, nav Mani, bet Tēva, kas Mani sūtījis.
25 To Es jums esmu runājis, pie jums būdams.
26 Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis.
27 Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.
28 Jūs esat dzirdējuši, ka Es jums esmu sacījis: Es aizeimu un atkal nākšu pie jums. Ja jūs Mani mīlētu, jūs priecātos, ka Es aizeimu pie Tēva, jo Tēvs ir lielāks nekā Es.
29 To Es jums jau tagad esmu sacījis, pirms tas notiek, lai, kad tas būs noticis, jūs ticētu.
30 Es vairs daudz nerunāšu ar jums, jo nāk šīs pasaules valdnieks; pār Mani viņš gan nenieka nespēj.
31 Bet lai pasaule zina, ka Es Tēvu mīlu un daru, kā Tēvs Man ir pavēlējis:

Āmen, Tā Kunga vārds! Slava,Tev Kristu!

Lūgsim: Debesu Tēvs,svētī šo brīdi,kad pārdomājam Tavus vārdus,ko esam dzirdējuši, lai ar Tavu Svēto Garu tie katrā no mums izdara to darbu, ko Tu esi paredzējis. Jo Tavi Vārdi ir mūžīga un nemainīga patiesība! Āmen.

Mīļā draudze, mēs šodien svinam Svētā Gara svētkus. Tie ir trešie lielākie svētki pēc Kristus piedzimšanas un Kristus augšāmcelšanās svētkiem. Nesen svinējām Jēzus Debesbraukšanas svētkus, par kuriem Jēzus iepriekš teica:

Tas jums par labu, ka Es aizeju. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis, Es to sūtīšu pie jums. /Jņ.16: 7/.

Mūžīgais Dieva Dēls vienā brīdī sevi ierobežoja un kļuva par cilvēku, vienu no mums. Viņš izpildīja savu misiju, sūtījumu, ko bija saņēmis no Tēva – izglāba mūs no mūžīgās atšķirtības no Dieva. Caur savu nevainīgo nāvi pie krusta un augšāmcelšanos, Viņš ir licis pamatu, lai varam atgriezties pie Dieva un palikt Viņa tuvumā. Aizejot pie Tēva labās rokas, Tēvs kopā ar Dēlu sūta mums Svēto Garu, kas palīdz mums ieraudzīt mūsu vajadzību pēc glābšanas, Šī glābšana mums dzīvē ir vissvarīgākā.

Svētais Gars nāk, lai paliktu mūsos. Jēzus sakā par Svēto Garu:

16 Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi,
17 Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos. /Jņ.14:16 – 17/.

Caur Svēto Garu mēs kļūstam par to, kam esam domāti, mēs kļūstam par templi, kurā mājo Trīsvienīgais Dievs. Mēs pārvēršamies no laupītāju bedres par lūgšanu namu, no kapa par templi, no drupām par Dievnamu.

Mums labi zināms notikums Templī, kad Jēzus izdzina pārdevējus, sacīdams: Ir rakstīts:Mans nams ir lūgšanu nams, – bet jūs to esat pārvērtuši par laupītāju bedri. /Lk.19;45-46/.

Ar to vien nepietiek, ka mums ir skaistas baznīcas. Ja nenotiek lūgšanas, ja cilvēki nedzīvo godīgu un dievbijīgu dzīvi, mērķi nepiepildās. Mēs sev nepiederam, jo viss pieder Dievam, kas mūs ir radījis.

No tā, kas ir Tavs, mēs Tev pienesam! Visu sevi, ne tikai pa retam to, kas mums paliek pāri.

Tā kā neesam sevi radījuši, mēs esam tikai pārvaldnieki. Un Debesu Tēvs skatās, kā mēs tiekam galā ar mums uzticēto . Vai mūsos ir pateicība un kalpošanas prieks? Vai par katru soli sagaidām uzslavu un samaksu?

Mēs esam domāti būt par Svētā gara templi, nevis kā mēslu noliktavu. Latvijas baznīcas ir daudz cietušas okupācijas laikā. Dažās patiešām ir ierīkotas m/mēslu noliktavas, dažās graudu kaltes, citās galdniecības darbnīcas.

To varam attiecināt uz mums pašiem, mūsu ķermeni.Cik gan bieži mēs savu dzīvi pildām ar mēsliem, grēcīgām domām un darbiem. Ar ko mēs barojam savu dvēseli?

Ja neesam saņēmuši Svēto garu, mūsos nav garīga dzīve. Tad esam garīgi miruši un mūsu ķermenis līdzinās kapa vietai. Jēzus teica, ka tie, kas dzird Viņa vārdu ticībā no nāves ir iegājuši dzīvībā. /Jņ.:24/, un Jēzus turpina, sakot:

Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka, vārdi,ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība. /Jņ.6:63/.

Ir fiziska dzīve, ir garīga dzīve un ir mūžīgā dzīve. Mēs varam būt fiziski dzīvi, bet garīgi miruši. Bet ja mēs fiziski dzīvi esot, piedzimstam no augšienes,no Svētā gara, mēs dzīvojam mūžīgi.

Jēzus brīdina liekuļus, sacīdams;…jūs esat līdzīgi nobaltētiem kapiem, kas no ārpuses izskatās jauki, bet no iekšpuses ir pilni ar miroņu kauliem un visādu netīrību./ Mt.23:27/.

Nelīdz skaista fasāde, ja iekšā ir tukšums un nav garīgās dzīvības. Turpretim, ja ir garīgā dzīvība, tad dzīve, gaišums un svētība ir saredzama jau no tālienes. Arī mūsu mirstīgo miesu, kas sadilst, Svētais Gars kādu dienu būs spējīgs uzcelt no pīšļiem kā apskaidrotu:

11 Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos. /Rom.8:11/.

Ļausim lai svētais Gars darbojas mūsos caur Dieva vārdiem un Sv.Sakramentu.

4 Ejiet pie Viņa kā pie dzīva akmens, kas gan cilvēku atmests, bet Dievam izredzēts un dārgs.
5 Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu,/1.Pēt.2:4-5/.

Rūpēsimies par savu ķermeni kā par Svētā gara mājokli un par savu baznīcu! Lai Dievs svētī jūs visus, ka ļaujam Sv.Garam jūsos būt un darboties! Āmen.

Jums vēl varētu interesēt...