Sprediķis Mūžības svētdienā. Māc. Vilnis Auziņš

Vai gudrās, vai ģeķīgās???

Mūžības svētdienā 22.11.2020.

 

1 Tad Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas ņēma savus lukturus un izgāja līgavainim pretim. 2 Bet piecas no tām bija ģeķīgas, un piecas bija gudras. 3 Jo ģeķīgās ņēma savus lukturus, bet eļļas tās nepaņēma sev līdzi. 4 Bet gudrās paņēma sev līdz ar lukturiem arī eļļu savos traukos. 5 Kad līgavainis kavējās nākt, tad viņas visas iesnaudās un gulēja. 6 Bet nakts vidū balss atskanēja: redzi, līgavainis nāk, izeita viņam pretim. 7 Tad visas jaunavas cēlās un sakārtoja savus lukturus. 8 Bet ģeķīgās sacīja gudrajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest. 9 Bet gudrās atbildēja un sacīja: tā ne, lai nepietrūktu mums un jums, bet noeita labāk pie pārdevējiem un pērciet sev. 10 Un, kad tās aizgāja pirkt, nāca līgavainis, un, kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis aizslēdza. 11 Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: kungs, kungs, atdari mums! 12 Bet tas atbildēja un sacīja: patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu. 13 Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu, nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks.    MAT. 25: 1–13 (1.TES. 4: 13–18)

Mīļie draugi, šodien noslēdzas vēl viens baznīcas gads – Dieva žēlastībā dots un aizvadīts. , kuru mēs kā Dieva mīļie bērni Jēzū Kristū esam mīlestībā un priekā izdzīvojuši. Vēl viens cikls baznīcas gadā ir apkārt. Tas, ka laiks skrien pa apli un sākas viss no gala, nav taisnība. To mēs varam nomanīt paši pie sevis. Ar katru gadu mēs kļūstam vecāki. Katra gada noslēgums atgādina vispirms par mūsu pašu dzīves noslēgumu, un arī par mūsu planētas laika noslēgumu. Dieva bērniem šī atziņa nav drūma gala priekšnojautas, bet prieka pilns skats nākotnē. Tajā mēs tiksim atbrīvoti no grēka nastas un visām grūtībām un pārvērsti, arī šī zeme tiks pārvērsta un mēs visi dzīvosim jaunajā Jeruzalemē, un skatīsim savu Kungu vaigu vaigā.

Viņš ir miris par mums un augšāmcēlies par mums – ieguvis Debesu apskaidrību un godību, lai mēs viņam varētu sekot arī tajā: jo pārvērsti tajā Dienā tiksim arī mēs visi — atsegtām sejām, redzēsim Dieva godību. Apskaidrotā Kristus spožums tad būs arī mūsu, Viņa godība — arī mūsējā.

 Jēzus salīdzina savu otro atnākšanu ar 10 jaunavām, kas iziet sagaidīt līgavaini. , kas šajā līdzībā ir jaunavas? Skaidrs, ka tie ir visi kristieši. Visi, kas gaida līgavaini– Kristu. Visi, kas ir līgavas draugi, draugi Kristus baznīcā. Otrkārt, kas ir tā eļļa, kas vienām jaunavām pietrūkst, bet citām ir gana? Tā ir dzīva ticība, kas ir ne tikai mūsu domās, bet mūsu mutēs un roku darbos. Eļļas liesma ir šīs dzīvās ticības darbi, kas redzami visiem.

Piecas no tām bija ģeķīgas jeb muļķes, bet piecas gudras. Visas šīs desmit jaunavas ir Kristus baznīca, kas kā līgava gaida Līgavaiņa Kristus atnākšanu, lai Viņš tās vestu pie sevis uz jaunajām mājām. Tāda bija jūdu tradīcija, ka līgava gaidīja līgavaini savās tēva mājās, līdz tas ar saviem pavadoņiem nāca un veda to uz līgavaiņa mājām. Pats galvenais, kas līgavai bija jāzina, bija tas, ka tēva mājas nav vieta, kur viņa paliks. Viņai jāgatavojas jaunai dzīvei kopā ar Līgavaini. Šai jaunajai dzīvei būs vajadzīgs Gars, kuru Kristus salīdzina ar eļļu lukturī. Muļķa jaunavas ir tie kristieši, kas gan nāk baznīcā, bet garīgu dzīvi nedzīvo. Viņu ticības lukturis gan tika iedegts Svētajā Kristībā, bet tie nav turējuši pilnus savus eļļas traukus, tas ir, tiem nav Kristus Evaņģēlija, kas pildītu šos traukus ar Svēto Garu.

Dieva žēlastības dēļ, Līgavainis Kristus kavējas nākt, gaidot, lai iespējami daudz cilvēku tiktu izglābti. Tā nu mēs raugāmies šajā pasaulē un neko tādu īsti dramatisku neredzam. Šķiet, ka rīt vēl nemirsim, un pasaules gals arī vēl nebūs un tā maz pamazām ieslīgstam snaudā. Gan jau, kad Līgavainis nāks, mēs celsimies un dosimies Viņam pretī. Te pēkšņi nakts vidū parādās Līgavainis ar savu svītu, un līgava tiek aicināta iziet Viņam pretī. Tā tas būs arī pastarās tiesas dienā vai mūsu nāves stundā. Gan viena, gan otra pienāks negaidīti. Cik gan liels daudziem tad būs pārsteigums, ka šai stundai viņi nav gatavai. Tie būs rosījušies pa šo pasauli, krājuši daudzas un dažādas mantas, bet eļļas lukturus atstājuši novārtā, tukšus. Redzot draudošās briesmas, šie cilvēki nāks pie citiem kristiešiem pēc palīdzības, taču saņems atteikumu, jo katram ir vajadzīga pašam sava ticība, neviens to nevar otram aizdot. Tad nu ģeķīgie baznīcā gājēji metīsies meklēt garīgo palīdzību un piepildīt tukšos dvēseles traukus, bet pa to laiku Kristus jau būs atnācis un visus ticīgos, kas būs gatavi, paņēmis pie sevis. “Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: ‘Kungs, kungs, atdari mums!’” Muļķīgās jaunavas tikai tad, kad vārti jau bija aizslēgti, iedomājās saukt Kunga palīdzību. Bet bija jau par vēlu. Tās tik ilgi bija aizņemtas ar savu lietu kārtošanu, ka neatlika laika sastapt līgavaini. Tās nokavēja…
Pastarajā dienā vai nāvei tuvojoties glābšanu meklēt ir par vēlu. Tādēļ arī šis Kristus brīdinājums:  „Esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu, nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks.” Tie ir brīdinājuma pilni vārdi, ar kuriem Kristus vēršas pie mums. Jā, tieši mums baznīcas cilvēkiem, nevis neticīgās pasaules ļaudīm, Viņš adresē šos vārdus. Šīs briesmas kļūt par miesīgiem, pasaulīgiem cilvēkiem apdraud mūs ik brīdi, pat tad ja baznīcā neesam reti viesi. Tādēļ Kristus, mūs brīdina.Esiet modrīgi. Šis brīdinājums mudina mūs jautāt – vai varam būt droši, ka piederam pie gudrajām nevis muļķa jaunavām? Lai varētu to zināt, jautāsim – kas notiktu tad, ja Kristus nāktu tagad, pašreiz? Vai Viņš atrastu mūs ar mieru un Svēto Garu sirdī jeb arī tajā būtu pasaules nemiers un Dievu nemīlošs gars? Ja godīgi sevi izmeklēsim Dieva priekšā, tad atklāsim, ka daudzējādā ziņā līdzināmies nevis gudrajām, bet gan muļķa jaunavām, ka esam bijuši neuzmanīgi un nolaidīgi pret savu dvēseli, pārāk daudz rūpējušies par miesas lietām un bijuši nevērīgi pret garīgajām lietām. Te nu mums ir vajadzīga Dieva žēlastība, Jēzus svētajām asinīm ir jāšķīsta mūs no visiem grēkiem, un Svētajam Garam jānāk palīgā ar savu spēku un padomu, lai mēs cienīgi varētu sagaidīt Tā Kunga dienu.

 Muļķīgās piecas jaunavas nepārbaudīja sevi, vai tās ir gatavas līgavaiņa nākšanai. Pirms tām piezagās miegs, tās bezrūpīgi tērēja laiku un nepamanīja tik acīmredzamu kļūdu. Lukturi ir paņemti, bet vai tad tos var dedzināt, ja tiem nav eļļas? Lieki pieminēt cik bieži cilvēki aizbildinās, ka ticības lietām neatliek laika.
Kāds zemnieks reiz lūdzis kaimiņu aizdot virvi. “Diemžēl nevarēs,” tas atbildējis. “Man tā vajadzīga, lai ietītu pienu.”
“Striķis taču nevar satīt pienu!?”
“Es zinu,” kaimiņš atbildējis, “bet, ja tu kaut ko negribi darīt, tad jebkurš iemesls ir labs.”
Tiešām jebkurš iemesls, lai cik nepamatots, cilvēkiem šķiet labs diezgan, ja tas grib aizbildināties Dieva priekšā. Bet vai tas šķiet pietiekami arī  pašam Kungam? Vai cilvēka aizbildināšanās der Dieva priekšā? Lūk, daži piemēri. Spriediet paši.
Kāds aizbildinās: “Man nav laika iet uz baznīcu. Nav laika lasīt Bībeli, jo ir jāpelna nauda.”
Dievs saka: “Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur rūsa un kodes tās maitā.. Bet krājiet sev mantas debesīs” (Mat. 6:19–20)
Kāds aizbildinās: “Es vēl neesmu gatavs iet uz baznīcu”
Dievs saka: “Meklējiet to Kungu kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!” (Jes.55:6)
Kāds aizbildinās: “Man ir tādi draugi, kas traucē ticēt”
Dievs saka: “Kam ir darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Pam.13:20)
Kāds aizbildinās: “Bet es nezinu, kas tieši ir jādara.”
Dievs saka: “Ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no mirušiem, tu tiksi izglābts.” (Rom.10:9)
Tie ir tikai daži piemēri no dzīves, kad cilvēks domā, ka ir atradis nopietnu iemeslu ar ko Dievam sevi aizbildināt. Un, ja ļaujas bezrūpībai un nepārbauda, ko Dievs saka, tad itin viegli var kļūt līdzīgs tām muļķa jaunavām, kas nepaņēma eļļu saviem lukturiem. Visas desmit jaunavas gaida līgavaini. Visas desmit iet Viņam pretim. Tātad šeit neiet runa par kādiem muļķīgiem Kristus ienaidniekiem. Līdzībā runa ir par muļķīgiem kristiešiem. Par tādiem, kas it kā saka Dievam “jā,” bet nepārbauda, ko tas nozīmē viņu dzīvē.

 “Esiet modri.” Ko nozīmē būt modriem??? Mūsu modrība ir tā, ka mēs regulāri esam dievkalpojumā, ļaujam, lai Dievs mums kalpo ar savām žēlastības dāvanām. Tas nozīmē ņemt nopietni vērā Kristus vārdus. Tas nozīmē lasīt Rakstus nevis tikai ieraduma pēc, bet saņemt tos kā reālu Dieva palīdzību. Tas nozīmē sacīt savu lūgšanu zinot, ka “lūdziet, tad jums taps dots.”; tas nozīmē saņemt Kristus vakarēdienu, nožēlā atzīstot savus grēkus un meklējot piedošanu un piedodot citiem. To šodien esat piedzīvojuši arī jūs ikviens – jūs, līdzīgi gudrajām jaunavām, esat nākuši sastapt to Kungu jau šodien. Un Viņš ir klāt. Savos vārdos, un savā Vakarēdienā. Viņš ir šeit lai stiprinātu katru. Tad nepietrūks eļļas jūsu lukturiem. Tad tumsa jūs neuzveiks. Jo jūsu gaisma spīdēs spoži. Tā nebūs tikai blāva liesmiņa, kas izdziest tikko kā uzpūš kārdinājums vai nelaime. Lūk, tā  ir patiesā modrība gaidot Dieva Dēlu!!!

Un patiesi Kristus nāks uz šo pasauli. Viņš nāks kā nāk līgavainis pakaļ savai līgavai. Viņš ņems to sev līdzi uz uzpostu un izpušķotu vietu, ko Viņš mīlestībā mums ir sagatavojis.    Amen.

 

Jums vēl varētu interesēt...