Senioru rudens ekskursija

Ekskursija 13. oktobrī 2020. gadā.
Diakonijas vadītāja Inese ierosināja, vēl oktobra mēneša sākumā, izmantojot skaisto laiku, kopā ar draudzes senioriem aizbraukt mazā ekskursijā uz Engures baznīcu (mācitāja Vilņa ieteikums) un apskatīt Engures skaistākās vietas.
Nolemts, darīts, kopā saorganizējās tikai 12. draudzes locekļi. Braucām ar divām mašīnām. Vienu mašīnu vadīja Inese, kurā brauca Iveta, Agrita, Gunta R., Vera. Otru mašīnu vadīja Ēriks, tajā brauca Vilis, Gunta A., Ināra, Mārīte, Emma. Braucām pa Cēres ceļu (jauno uzlieto asfalta segumu), Zenteni, Rindzeli, Rideļi un līdz sasniedzām Engures Luterāņu baznīcu.
Baznīcā mūs sagaidīja, Engures draudzes locekle Marta un mūsu mācītājs Vilnis Auziņš. Pēc neliela svētbrīža pie skaistā altāra, apsēdāmies solos un noklausījāmies Engures draudzes locekles Martas stāstījumu par Engures baznīcu.
*[Tagad esošā baznīca ir jau piektā baznīca Engurē. Pirmā baznīcas ēka uzcelta 1591. gadā – Kurzemes baznīcu reģistros lasāms Engures baznīcas nosaukums. 1641. gadā uzcelta otra baznīcas ēka. 1677. gadā – uzcelta trešā baznīcas ēka. 1720. gadā stiprā vētra sagāza baznīcas torni un veikti citi remonti. Ceturto koka baznīcu uzcēla 1772. gadā. Pēc 30 gadiem tā bija ļoti kritiskā stāvoklī. Un 1802. gadā draudze cēla jau piekto baznīcu. To cēla vietējie amatnieki Krišjānis un Dāvis Krūzes Engures, Mērsraga un Dzirciema draudžu mācītāja, Engures baznīcas skolas skolotāja Johana Pētera Branta laikā un vadībā. Baznīcu iesvētīja 1804. gadā. Tā ir viena no retajām koka baznīcām Latvijā.
Baznīcas inventāra sarakstos ir trīs valsts nozīmes pieminekļi – 1713. gadā veidotā oblātu kārba un divi 1730. gada svečturi.
Baznīcas ēka stipri cieta Pirmā Pasaules kara laikā, tika bojāts tornis un ērģeles, pēc kara notika lieli remontdarbi.
Baznīcā ilgus gadus atradās 1851. gadā Johana Lēberehta Eginka (1784. – 1867.) gleznotā altārglezna “Kristus un neticīgais Pēteris uz jūras”.
1852. gadā baznīca remontēta, 1853. gadā veidoja altāri un kanceli. 1895. gadā – baznīca pārbūvēta. Baznīca pastāv vēl šodien, kaut arī nācies to pārbūvēt no pamatiem līdz jumtam. 1922. gadā piebūvēts tornis.
1854. gadā ērģeles būvēja ērģeļmeistars Kārlis Bitners no Vācijas – Hermaņa darbnīcā Liepājā. 1926. gadā ērģeles restaurētas. 1931. gadā erģeles pārbūvētas, septiņu reģistru ērģeles iesvētīja 1932. gadā. ]* zudusilatvija.lv
Šobrīd altāri rotā pēc tādiem pašiem motīviem 1995. gadā gleznotā J. Ģērmaņa altārglezna. 2004. gada 3. oktobrī atzīmēja dievnama 200. jubileju. Baznīcas iekšpuse visa ir baltā krāsā. Izteiksmīgs arī sarkanais celiņš no ieejas durvīm līdz altārim.
2014. gadā 12. oktobrī Engures Baltā Eņģeļu baznīca svinēja 210. gadu jubileju. Šajā dienā svētku dievkalpojumu un sadraudzību kuplināja baznīcas kora, jauniešu grupas “Caurvējš” un slavēšanas grupas no Rīgas dziedājumi. Atklāja arī atjaunoto piemiņas plāksni Pirmajā Pasaules karā kritušajiem, kas apskatāma Engures baznīcā, viesus iepriecināja ar īpašo baznīcas bukletu, ko dāvāja ikvienam viesim.
No 2018. gada 12. septembra ar Lauku atbalsta dienesta un citu draudzei pieejamā finansējuma palīdzību: kā līdzcilvēku ziedojumi, privātie ziedotāji, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virsvaldes, Engures novada pašvaldības ziedojumi Svētdienas skolas izveidei jaunās draudzes nama “Ērģelnieki” telpās. Īstenojot arhitektu Z.Gailes, D.Gasuļa, M.Putniņas Gailes, S.Norbertes izstrādāto projektu, atjaunots jumta krēsls, demontēts un uzlikts jauns kārniņu jumts, attīrītas un protezētas guļbaļķu sienas, iztīrīts pagrabs un manteļskurstenis, uzmūrēti jauni skursteņi, demontētas vecās krāsnis un plītis un uzmūrētas jaunas, atjaunota elektroapgāde, izveidota ūdensapgāde, izveidotas labierīcības, attīrīta pagrabtelpa, ieklājot jaunu jumta segumu virs tās. Tagad atjaunotajās telpās var sapulcēties draudze uz sapulcēm, sadraudzību. Jau var notikt pilnvērtīgs svētdienas skolas darbs un jauniešu grupas “Caurvējš” un baznīcas kora mēģinājumi. Tomēr darba vēl ir ļoti daudz.
Apskatījām draudzes namu un jau paveiktos darbus bijām pārsteigti par visu redzēto cienājāmies sadraudzības mielastā tā telpās.
Apskatījām “Zušuciema parku”, projekta autori Velga Vītola un Gaits Burvis un to atklāja 11. augustā 2018. gadā. Parks sākas pie galvenā ceļa, aicinot tur iegriezties, ar zuša attēlu uz liela akmens, ejot tālāk gar murdu nonākam pie vietas, ko sauc par Sargasa jūru, kur pie Bermundu salām piedzimst visas pasaules zuši. Viņiem ir ģenētiskais kods un zuši zina, ka ir jāatgriežas Engurē. (Raksta idejas autors Gaits Burvis). Ejot uz priekšu nonācām pie trim citiem akmeņiem uz kuriem varēja apskatīt jūras zivju atveidotos attēlus kā arī izlasīt to nosaukumus.
Tālāk devāmies uz jūras krastu, priecājāmies par jūras skaisto zilo, skaidro ūdens plašumu un sastumtajiem mākoņu vāliem debess pamalē. Engures pludmale ir unikāla ar tās pelēko kāpu. Pelēkā kāpa ir viens no retākajiem jūras krasta kāpu veidiem.
 Tad mūsu ceļš veda atpakaļbraucienā, piestājām Cēres grantskarjera malā, nolūkojāmies darba rosībā, kas tur notika. Un turpinājām braucienu uz Kandavas Teteriņu ezera malu, kur ieturējām Ivetas un Ineses sarūpētās zupiņas. Draudzes locekle Agrita pastāstīja, ko kāds francūzis rakstījis par Kurzemes pilīm, latviešu ēdieniem un latviešu ēšanas paradumiem. Nu ko katram var būt savi uzskati.
Paldies Dievam, ka varējām papildināt zināšanas par Engures baznīcu, paldies par labajiem laika apstākļiem, par mūsu veiksmīgo ceļu.
Paldies brauciena organizētājiem un draudzei par piešķirtajiem līdzekļiem.
No visiem šī brauciena dalībniekiem. Emma.

 
 

Jums vēl varētu interesēt...