04.01.15, Atis Freipičs

Lasījums no mūsu Kunga Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis Svētais Jānis:

 Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva.  Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.  Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma. Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis.  Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu. Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu. Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku.

 Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu radusies, bet pasaule Viņu nepazina. Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma.  Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva. Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.  Jānis liecina par Viņu un sauc: “Šis ir Tas, par ko sacīju: kas pēc manis nāk, ir mani pārspējis, jo Viņš bija pirmāk nekā es.” Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību. Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu.(Jņ1:1-18) Tie ir Svēto Rakstu Vārdi!

Gada pirmais dievkalpojums… Jauns sākums… Es domāju, mēs katrs gada sākumu zināmā mērā sajūtam kā atkal jaunu sākumu mūsu katra dzīvē… Ir noslēdzies Vecais un sācies Jaunais Kunga žēlastības gads.

Evaņģēlijā mēs arī lasām par kādu sākumu. Mēs lasām- iesākumā bija Vārds. Kas tad ir šis Vārds, par ko šeit rakstīts…? 14.pantā mēs lasām:” Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.”

Šis “Vārds” ir Kristus. Jā Kristus ir jau no pasaules iesākuma… Kristus ir klāt jau pie Radīšanas… Jau no paša, paša iesākuma.

Un jau no Ādama un Ievas grēkā krišanas brīža kļūst skaidrs, ka Kristus nāks un iemiesosies, nāks miesā šeit virs zemes, lai glābtu grēkā kritušo cilvēci… 1.Mozus, jeb Radīšanas grāmatā, 3.nodaļā, 15.pantā mēs lasām kā Dievs saka čūskai, jeb sātanam: “ Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.”

Jau tad bija skaidrs, ka Dievs sūtīs Savu dēlu iemiesoties cilvēkā, lai mūs glābtu. …Tas tev sadragās galvu, bet tu Viņam iekodīsi papēdī… Tie, kas pārzin cilvēka fizioloģiju, saka, ka papēdis esot vissāpīgākā vieta cilvēka ķermenī, ka tur esot visvairāk nervu galu… Proti, šie vārdi saka, ka Kristum nebūs viegli satriekt sātanu, satriekt mūsu grēku… Kristus to paveiks caur lielām sāpēm… …kā pirms brīža klausījāmies Svētā apustuļa Pāvila vārdos: “ Viņā mums dota pestīšana Viņa asinīs, grēku piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības…” Kristus nāk šeit uz zemes, lai par mūsu grēkiem samaksātu ar Savām Asinīm…

…Kristus, miesā nākušais Dieva Vārds, nāk šeit uz zemes nevis lai valdītu, bet gan lai pazemībā kalpotu… Viņa pazemību mēs ieraugām jau tajā, kā Viņš ienāk šajā pasaulē… Ne ķēniņa pilī, bet gan Bētlemes nomalē, tik bezgala pieticīgos apstākļos, kūtiņā… Viņš ienāk nevis kā ārēji spēcīgs valdnieks, bet gan, kā šķietami nevarīgs bērniņš… Patiesībā šajā Dieva pazemīgajā un lēnprātīgajā mīlestībā slēpjas vislielākais spēks. Tas spēks, ar kuru Kristus uzvar pasaules ļaunumu un grēku… Tas ir tas ko Dievs caur Kristu visas mūsu dzīves garumā, nepaguris cenšas mums pacietīgi mācīt. Viņš atkal un atkal saka- uzvariet, satrieciet ļaunumu ap sevi un pats galvenais sevī, ar pazemību, lēnprātību un mīlestību… Un mums nav jāizdomā nekas no jauna. Mums vienkārši ir jālūkojas uz Kristu…

…” Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību.”-Raksta evaņģēlists Jānis…  Jā, mēs esam šajā dzīvē kā skolā, lai mācītos atmest ļaunumu, mācītos mīlēt un kalpot… Mācītos atjaunot attiecības ar Dievu… …Un lielā žēlastība, ir arī tas, ka šajā ceļā arī šodien mēs neesam vieni. Kristus ir ar mums. Pazīdams mūs, zinādams, kā mēs katŗā mūsu dzīves situācijā jūtamies… Jo arī Viņš, kā patiess cilvēks ir dzīvojis šeit virs zemes. Arī Viņš ir piedzīvojis grūtumus, sāpes, ciešanas, pamestību un nodevību. Viņš mums ir blakus vienmēr. Un Viņš spēj mūs mierināt, ja tikai Viņu pieņemam…

Viņā bija dzīvība un dzīvība bija cilvēku gaisma, raksta Jānis. Un vēl viņš raksta:” Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva.”

Būt piedzimušiem no Dieva- tas ir kas daudz vairāk, kā tikai ar vārdiem atzīt Jēzu par savu Pestītāju. Tas nozīmē atdot Kristum savu dzīvi, savu sirdi. Atdot, nevis lai to pazaudētu, bet gan lai to patiesi iegūtu. Lai iemantotu bagātību. To bagātību, ko Dievs ir sagatavojis mums katram.

Kļūt bagātiem mīlestībā- tajā lielajā bagātībā, ko mums bez mēra dod Kristus, to es katram jums šajā Jaunajā Gadā vēlos novēlēt. Un lai šajā jaunajā iesākumā, ko mums visiem dod Dievs, mēs būtu piepildīti ar patiesām ilgām pēc debesu dāvanām! Āmen!