Kandavā 18.12.2011. Raimonds Mežiņš

      Būt uzticamiem Dieva darbā

      1. Kor. 4:1-5

      Tā lai ikviens uz mums skatās kā uz Kristus kalpiem un Dieva noslēpumu namturiem. No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami. Bet tā man ir maza lieta, ka jūs mani tiesājat vai kāda cilvēku tiesa; es neesmu arī pats sev tiesnesis. Es gan nekā neapzinos, bet tādēļ vēl neesmu taisnots, mans tiesnesis ir Tas Kungs. Tātad netiesājiet priekšlaikus, tiekāms Tas Kungs atnāks; Tas arī cels gaismā, kas bija apslēpts tumsībā un atklās siržu nodomus, un tad ikvienam būs sava uzslava no Dieva. 

      Tēzes:

      Ceturtā Adventa svētdiena. Divas nedēļas atpakaļ jau runājām par ceļa sagatavošanu Jēzum. Šodien iesim nedaudz dziļāk. Ap. Pāvils mūs aicina, ka mēs esam Kristus kalpi, Dieva namturi, no kuriem prasa, lai tie būtu uzticami! Pāvils arī runā par to, ka vienīgais tiesniesis ir Tas Kungs! Viņš ir šīs uzticamības pārbaudītājs.

      Jņ. 15:15 mēs lasām, ka Jēzus mūs sauc par draugiem un nevis vairs par kalpiem. Kāpēc apustulis Pāvils mūs grib atkal ielikt kalpu statusā? Es saprotu to tā, ka ar Jēzu mēs esam draugos. Viņš ir mūsu labākais draugs! Tomēr Viņš ir arī mūsu Kungs un tā dēļ esam arī Viņa kalpi, proti, mēs esam aicināti kalpot Viņam. Kalpot Jēzum nozīmē darīt pasaulē to, ko Viņš darīja.

      Ko Jēzus darīja? Parādīja Debesu Tēva mīlestību! Kā laulāto kursā mēs runājām, tad mīlestība ir darbības vārds! Dievs aicina mūs parādīt mīlestību uz Viņu un savu tuvāko. Jēzus sekotājs (draugs un kalps) no reliģiskā kristieša (farizeja) atšķiras ar to, ka Viņš lasa par Jēzus darbiem un tos dara. Farizejs tikai izlasa un padomā, atzīst par labu esam! Svarīgi ir darīt Dieva prātu.
Dieva prāts mums ir dots, lai mēs piepildām Viņa gribu. Izšķit diva veida Dieva gribas (pēc O. Čembera): 1) Dieva pieļaujamā griba un 2) Dieva pilnīgā griba. Dievs pieļauj, ka notiek pēc mūsu prāta. Arī daudzas nelaimes un posti pasaulē, piemēram, kari notiek tāpēc, ka Dievs ļauj cilvēkam izdarīt izvēli (brīvi pēc sava prāta). Pilnību no būšanas pasaulē mēs varam sasniegt tad, kad rīkojamies pēc Dieva prāta. Tad mēs īstenojam Dieva pilnīgo gribu!

      Pildot šo Dieva gribu, Tas Kungs mūs aicina būt uzticamiem. Mēs esam Dieva namturi. Namturība ir kā būt pārvaldniekam pār namu. Dievs mums devis Baznīcu (to, kas celta no cilvēkiem) un vēlas, lai mēs uzticīgi to pārvaldām. Lai katrs, pēc mums dotajām dāvanām, pildām to uzdevumu, kuru Dievs mums ir uzticējis. Dievs vēlas, lai esam uzticami „Dieva darba biedri” (1. Kor. 3:9).

      Ko nozīmē būt uzticamiem Dieva darba biedriem? Nosaukšu sešus mītus un tikpat patiesības par to, ko nozīmē būt Dieva darba biedram (pēc Word in life Bible/contemporary English version):

      1. Mīts – tikai Baznīcā ir īstais Dieva darbs, kam ir garīga vērtība. Pie šī mīta tiek izdalīts kas ir sakrāls un kas sekulārs. Patiesībā – kristietībai nevajadzētu nodalīt sakrālo no sekulārā. Kristus sekotājam visa dzīve ir zem Kristus kundzības, proti, viss ir Dieva dots!

      2. Mīts – Ticības varoņi ir tikai pilna laika kalpotāji (mācītāji). Laji ir otrās klases kalpotāji. Šeit tiek runāts par to, ka labākais, ko lajs var darīt – atbalstīt pilna laika kalpotāju (mācītāju). Patiesībā – Dievs ir deliģējis Savu darbu ikvienam un nevis tikai pilna laika kalpotājiem. Ikviens Dieva vīrs un sieva ir Dieva darba biedri Dieva tēla atspoguļošanā sabiedrībā.

      3. Mīts – Darbs ir daļa no Dieva lāsta, kā rakstīts Gen. 3:17b: „lai zeme ir nolādēta tevis dēļ; tev, smagi strādājot, būs maizi ēst visas sava mūža dienas.” Šis mīts mums liek teikt, ka darbs ir kā katorga. Patiesība – ikviens darbs ir Dieva dāvama!

      4. Mīts – Dievs vairs nav iesaistīts radīšanas darbā. Daudziem mūsdienu cilvēkiem Dievs ir kļuvis nesvarīgs (neiederīgs) viņu darba vietās. Patiesībā – Dievs ir ļoti cieši iesasitīts Savā darbā pasaulē un darbojas pie cilvēkiem, kuri šo darbu strādā.

      5. Mīts – tev ir dots dzīvot tikai vienreiz un tāpēc izbaudi dzīvi! Tam seko domāšana, ka Debesu Valstība ir garlaicīga ar nebeidzamiem eņģelu koriem. Patiesībā – Dievs jaukākās lietas ir saglabājis priekš Debesu Valstības un arī mūsu uzticamība darbā ietekmē notikumus pēc mūsu dzīves (sk. 1. Kor. 3:9-15)

      6. Mīts – visjēdzīgākā darba diena ir piektdiena. Domāšana „paldies Dievam piektdiena ir klāt!„ Proti, „mocības” ir beigušās un var atpūsties (atslābt no ikdienas rutīnas). Patiesībā – Dievs mums dod sabata dienu, lai atspirgtu, atnaunotos, svinētu un, Dieva svētību saņēmuši, mēs dotos pirmdien darbā ar jaunu misijas un mērķa apziņu!
Visbeidzot ap. Pāvils runā par to, ka neviens cilvēks un arī ne mēs paši tā līdz galam neesam mērītāji tam darbam, ko Dievam par godu darām. Kurš var izmērīt cilvēka sirds attieksmi, kalpojot Tam Kungam? Mēs visi redzam tikai tos ārējos darbus. Tāpēc Dievs caur ap. Pāvilu mūs aicina netiesāt citus, arī ne pašiem sevi, bet atstāt to galīgo tiesu Dievam, kurš tad arī cels gaismā visas lietas Savā laikā! Tad arī būs gaidāmā uzslava no Tā Kunga!
Lai Dievs dod, ka vēlamies būt Viņa kalpi, Viņa uzticamie namturi! Lai Dievs dod, ka vēlamies pildīt Viņa gribu un tādā veidā būt Dieva pilnīgajā gribā! Lai nedzīvojam mītos, bet meklējam patiesību par to, ko nozīmē būt Dieva darba biedram! Lai neesam arī tiesneši ne citu, ne savam darbam pārlieku, jo Tas Kungs redz sirdi un Viņš vēlāk mūs atalgos Savā Valstībā! Āmen.