Kandavā, 15.01.2012. Raimonds Mežiņs

Dieva vārda pamācības kristīgiem ļaudīm

15.01.2012. Kandava,

2. svētdiena pēc Epifānijas

Rom. 12:6-16

Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru, kalpošanas spējas – kalpošanā, spējas mācīt – mācīšanā; pamācīšanas spējas – pamācīšanā, kas dod no sava, lai to dara vientiesīgi, kas valda, lai dara to rūpīgi, kas strādā žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku. Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs. Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā. Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam, priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās. Palīdziet svētajiem viņu vajadzībās, centieties parādīt viesmīlību! Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet! Priecājieties ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud. Turiet vienādu prātu cits pret citu, neesiet iedomīgi, bet sniedziet roku zemajiem! Neliecieties paši gudri esam. 

Tēzes:

• Šajā Rakstu vietā ir daudz pamatpatiesību, kuras būtu jāņem vērā, ja esam kristieši. Un ne tikai jāņem vērā, bet pēc tām ar Dieva palīdzību arī jādzīvo! Mēģināsim īsi iziet tām cauri un pārdomāt, kādi esam un kādus Dievs vēlas mūs redzēt!

• 1) Dievs mums katram ir devis savu dāvanu. Izšķir divu veidu dāvanas jeb spējas. Vienas ir Svētā Gara dāvanas, otras – Dieva dotās spējas, kuras ieliktas šūpulī. Šeit, liekas, tiek pieminētas abas. Svarīgi, lai mēs darbojamies savu dāvanu un spēju ietvaros. Mums nav jādara tas, uz ko Dievs mūs nav aicinājis un kam nav devis dāvanu vai spēju (izņemot kādus praktiskus darbiņus, kurus mēs katrs varam padarīt). Ja tā nedarām, tad tas ir kā slaukt govi ūdenslīdēja tērpā. Es aicinu katru, kurš vēl nav izpildījis Svētā Gara dāvanu testu, to izpildīt. Tas dod iespēju sevi iepazīt no Dieva puses.

• 2) Dievs mūs aicina mīlēt citam citu ar to mīlestību, kuru Dievs mums dod. Svarīgi, lai šī mīlestība nav liekulīga. Mēs mīlēt citus varēsim tad, kad paši no Dieva esam saņēmuši mīlestību. Kad zinām, kas ir mūsu dāvanas un kur ir mūsu vieta, tad jutīsimies Dieva atzīti un īstajā vietā, kas dos mieru un prieku, pirmkārt, mīlēt sevi un tad arī mīlēt citus.

• 3) Kad nu esam sapratuši mūsu dāvanas un atraduši īsto vietu, kur mums jābūt, tad lai esam Dievam par visiem 100 %. Tā mūsu īstā vieta var būt mājās, kalpojot ģimenei; tā var būt, darot kādu kalpošanu draudzē vai sabiedrībā; tā var būt kalpot vai darīt kādu darbu zinātnē vai mākslā, lai caur to pagodinātu Dievu utt. Svarīgi ir noskaidrot dāvanas, atrast Dieva tev paredzēto vietu un tad no sirds to darīt! Es ticu, ka ļoti daudz problēmu atkristu sabiedrībā un draudzē, ja mēs katrs būtu savā vietā!

• 4) Dievs mūs aicina pret visiem izturēties ar pazemību. Kāpēc? Jo mēs neesam pilnīgi! Mēs vieni paši visu nevaram izdarīt. Dievs mūs katru radījis atšķirīgu ar mērķi, lai mēs viens otram palīdzētu. Mēs jau varam iedomāties, ka esam ļoti gudri un mums nevienu nevajag. Tikai tad mēs zaudējam to, ko Dievs mums šajā dzīvē grib dāvāt – mīlestības pilnas attiecības ar katru cilvēku, kuru mēs sastopam. Jēzum tādas attiecības bija ar katru cilvēku.

• Svarīgi, ka mēs nemēģinām panākt mūsu pazemību vai mīlestību saviem spēkiem! Tā ir tikai un vienīgi Dieva žēlastība, kas mums ļauj būt labākiem. Tāpēc tas, kas mums ir katru dienu no jauna jādara – jālūdz pēc Viņa žēlastības. Kad esam sapratuši, ka neesam rīkojušies pēc Viņa prāta, tad lūdzam piedošanu un Viņa žēlastību mainīties. Apustulis Pāvils mūs mudina būt neatlaidīgiem lūgšanās. Lūgšana maina visu! Tā maina manu sirdi un situācijas man apkārt.

• Ja Dieva Gars mūs šodien uzrunāja par kādu no sfērām, par kuru mēs šodien runājām: dāvanas un īstā vieta, kalpošana no sirds, pazemība, tad neatlaidīgi lūgsim Kungu, lai Viņš mums palīdz mainīties. Mēs visi gribam, lai sabiedrība mums apkārt un visa pasaule mainās, vai ne! Sāksim ar sevi. Atmoda kādā vietā sākas ar to, ka cilvēki ir atvērti Dieva Garam, lai tas viņus pārliecinātu par grēku, taisnību un tiesu. Ja sapratīsim, kur esam mēs paši, tad Dievs varēs mūs lietot pie citiem. Āmen.