Kandavā 06.05.2012. Raimonds Mežiņš

      Palikt Kristū

      Cantate

      Jņ. 15:1-8

       “ES ESMU īstais vīnakoks, un Mans Tēvs ir dārza kopējs. Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu. Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis. Palieciet Manī un Es – jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī. ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. Ja kas nepaliek Manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst; tos savāc un iemet ugunī, un tie sadeg. Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks. Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem.
Tēzes:

      • Dievs tīra dārzu! Dārzs ir Viņa draudze. Viņš to grib darīt tīru! Vai mēs ļaujam, lai Dievs mūs tīra? Kāpēc Viņš tīra? Lai vairāk augļu mēs nestu! Var jau nest augļus arī no neiztīrīta dārza! Tikai to augļu būs mazāk! Kopumā tas ir par attiecībām. Dievs vēlas, lai mums ar Viņu ir tīras attiecības. Lai tur nav kādi pārrāvumi, bojājumi vai citādi traucēkļi.

      • Kristus vārdi mūs notīra! Cik bieži mēs ļaujam Viņa vārdiem mūs darīt tīrākus? Cik bieži mēs paliekam Kristū? Cik bieži mēs vēlamies palikt Kristū? Ja nepaliekam Kristū – nenesīsim augļus. Mūsu pūles bez Kristus ir veltīgas! Tad dzīvojam pa tukšo! Kristus ir mūsu draugs! Vai vēlamies tikties ar mūsu draugu? Vai vēlamies, lai draugs mūs uzrunā un iztīra mūs no liekā?!

      • Bez Kristus mēs nenieka nespējam. Vai bieži mēs nedarām lietas savā spēkā? Varbūt daudzas lietas nenotiek, jo cenšamies tās darīt savā spēkā. Ja paliekam Kristū (attiecībās ar Viņu), tad varam lūgt, ko gribam – tas notiks! Kāds apsolījums! Lūgt ko gribam – tas notiks! Juris Rubenis saka: „Dievu ārpus sevis māca teologi. Dievu sevī atrod iemīlējušies un cietēji.” Vai esam piedzīvojuši to, ja nav izlīdzinātas attiecības ar Kungu, tad arī citas lietas neizdodas? Vai esam iemīlējušies Kristū?

      • Dievs vēlas, ka mēs savās dzīvēs nesam daudz augļu un topam par Viņa mācekļiem! Tas process nenotiek pašsaprotami. Tas nenotiek pēc noklusēšanas – nokristies, iesvēties – esi kristietis un uzreiz Kristus māceklis. Lai kļūtu par mācekli, ir jābūt ar mācītāju kopā. Ir vajadzīgs laiks, ko māceklis staigā kopā ar mācītāju, lai kļūtu par mācekli! Tikko piepotētam zaram uzreiz neparādās augļi! Ir jāpaiet laikam, lai uz tā zara parādītos augļi.

      • Ielūkojos vikipēdijā, ko tā saka par Platonu. Viņš bijis Sokrāta māceklis un Aristoteļa skolotājs. Mēs katrs varam jautāt sev – kā māceklis es esmu un kuru es skoloju (mācekļoju)? Mēs visi varam būt Jēzus mācekļi, tomēr arī mums katram ir vajadzīgs kāds cilvēks – skolotājs un cilvēks – māceklis. Vai mums ir ar kādu skolotāja – mācekļa attiecības? Vai mēs mācāmies no Kristus? Vai pavadām pietiekami daudz laika kopā, lai mācītos? Vai patiešām sirdī ticam, ka Kristus ir dzīvs un klātesošs, lai varētu ar Viņu pavadīt laiku kopā?!

      • Platons daudz atspoguļoja sava skolotāja – Sokrāta domas un dzīves uzskatus! Cik daudz mēs atspoguļojam Jēzus uzskatus? Kur mūsu runā ir no mums paša! Cik daudz ir mūsu piemaisījuma? Vai cik daudz no tā, ko runājam ir no Kristus? Mums jāprasa sev godīgi – kādas mums ir attiecības ar dzīvo Jēzu Kristu? No tā vislielākā mērā ir atkarīgs, kādus augļus mēs savā dzīvē nesīsim. Vai dzīvosim jēdzīgu dzīvi vai tā pa tukšo?!

      • Lai Dievs dod, ka mēs ļaujam Dievam tīrīt mūsu sirdis, atjaunot attiecības! Lai Dievs ir žēlīgs, ka varam palikt attiecībās ar mūsu Kungu Jēzu Krisu, veidojot dziļas attiecības ar Viņu! Lai Dievs svētī, ka mums ir kāds skolotājs un kāds māceklis, ar kuru veidot ciešas attiecības un piepildīt dzīves jēgu!

      • Riks Vorens ir teicis: „Dzīves jēga ir iemācīties mīlēt Dievu un cilvēkus. Mīlestība ir dzīves jēga.” Lai mums ar Dieva palīgu izdodas nodzīvot jēgpilnu dzīvi! Āmen.