Kandavā 19.02.2012. Raimonds Mežiņš


      Vai esam uzmanīgi kalpotāji?

      Esto mihi jeb svētdiena pirms Gavēņa laika

      Lūk. 18:31-43

      Un, tos divpadsmit pie Sevis ņēmis, Viņš tiem sacīja: “Redziet, mēs noejam uz Jeruzālemi, lai piepildītos viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu. Viņu nodos pagānu rokās, apsmies, nonievās un apspļaudīs, šautīs ar pātagām un nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām.” Bet viņi no tā neko nesaprata; tumšs bija viņiem šis vārds, un tie to nevarēja saprast. Bet, kad Viņš tuvojās Jērikai, kāds akls tur sēdēja ceļmalā un ubagoja. Dzirdēdams ļaužu barus garām ejam, viņš sāka taujāt, kas tur esot. Tad viņam pateica, ka Jēzus Nacarietis ejot garām. Tad viņš sauca: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” Tie, kas priekšā gāja, viņu apsauca, lai tas ciešot klusu. Bet viņš vēl stiprāk kliedza: “Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” Tad Jēzus apstājās un lika to atvest pie Sevis. Kad tas bija pienācis klāt, Viņš tam jautāja: “Ko tu gribi, lai Es tev daru?” Tas atbildēja: “Kungs, ka es varu redzēt.” Tad Jēzus viņam sacīja: “Esi redzīgs, tava ticība tev ir palīdzējusi.” Un tūliņ viņš kļuva redzīgs un gāja viņiem līdzi, Dievu slavēdams. Un visa tauta, to redzēdama, deva Dievam godu.

      Tēzes:

      Jēzus skaidro mācekļiem par Savu nāvi un augšāmcelšanos, bet mācekļi nesaprata. Divas lietas šeit atzīmējamas: 1) visu, ko Jēzus mums teiks, mēs uzreiz nesapratīsim. Mums tas vienkārši ir jāpatur prātā un tad jau redzēs, ko Viņš ar to ir gribējis pateikt! Līdzīgi kā Marija paturēja prātā ganu vārdus par Dieva Dēla dzimšanu kā arī Jēzus vārdus, ko Viņš teica mātei (Lūk. 2:19, 51). 2) mums jābūt uzmanīgiem klausītājiem. Kādreiz Dievs (Jēzus) mums čukst kaut ko ļoti svarīgu, bet mēs to palaižam garām.

      Tālāk notiek interesanta aina. Kāds aklais sauc uz Jēzu! Mācekļi mēģina šo cilvēku kušināt. Bet Jēzus saka, lai viņi šo aklo atved pie Jēzus. Ko šī vieta mums pasaka par to, kāds ir Jēzus? Trīs lietas: 1) Jēzus nav tāds „ļoti aizņemtais” cilvēks, kurš paiet garām cilvēku vajadzībām; 2) Viņš mudina mūs sadzirdēt tos palīgā saucienus, kuri mums ir tepat apkārt. Sadzirdēt un rīkoties; 3) Viņš uzklausa vajadzības un dziedina cilvēkus tur, kur viņi ir!

      Jautājums mums: vai mēs esam pietiekami uzmanīgi Kristus kalpi? Vai mēs sadzirdam cilvēku vajadzības un ar Dieva palīdzību mēģinām atbildēt uz tām? Vai kādā mirklī neesam kļuvuši kā mācekļi, kas saka uz cilvēkiem: „kuš, liecies mierā! Jēzum tagad priekš tevis nav laika!” Varbūt mēs savās dzīvēs neejam pa tiem ceļiem, kur ir cilvēki ar viņu vajadzībām?! Jēzus gāja pa tiem ceļiem, kur ir cilvēki ar savām vajadzībām. Viņš izvēlējās tos ceļus, kur ir cilvēki.

      Visbeidzot Jēzus grib dziedināt mūs pašus un visus, kuriem ir vēlēšanās, ka Viņš dziedina. Vai mēs gribam, ka Jēzus mūs dziedina? Vai zinām, kas ir mūsu vaina/problēma? Vai gribam to dziedināt? Un vai gribam, ka to dara Jēzus, nevis kas cits vai kāds cits? Šie ir ļoti aktuāli jautājumi, jo Jēzus ar lielāko prieku mūs dziedinātu, ja mēs zinām, ko gribam un pie Viņa vēršamies. Aklais Bartimejs bija neatlaidīgs un ļoti skaidri zināja, ko grib, un Jēzus uzklausīja viņa palīdzības saucienu!

      Uzmanīgs Kristus kalps: 1) uzklausa Kristus vārdus un paglabā sirdī arī tad, ja visu uzreiz nesaprot; 2) ir atvērts pret cilvēku vajadzībām un meklē, kā uz tām ar Dieva palīdzību atbildēt; 3) pats zina, ko grib no Jēzus un sauc pēc Viņa palīdzības savās vajadzībās!

      Vai esam uzmanīgi Kristus kalpi? Āmen.

Jums vēl varētu interesēt...