Bailes ir veids, kā zaudēt dzīvi… katru reizi pa drusciņai

 Bailes ir veids, kā zaudēt dzīvi… katru reizi pa drusciņai… To, ko mēs dodam bailēm, mēs atņemam ticībai. 
(Mičs Alboms)

Ir kāds stāsts par alpīnistu, kurš vēlējās iekarot Akonkagvas virsotni, kurp devās viens. Viņš tik ļoti bija pārņemts ar virsotnes iekarošanu, ka viņu neapturēja pat nakts, kas strauji tuvojās. Virsotne bija gandrīz sasniegta, kad iestājās dziļa un piķa melna tumsa. Redzamība nulle. Turpinot kāpt nakts melnumā, alpīnists paslīdēja un reibinošā ātrumā sāka krist lejā… Viņš neredzēja neko ar acīm, bet prātā viņam cauri izskrēja visa viņa dzīve, gan labās, gan sliktās dienas. Brīdī, kad vinš domāja, ka mirs, viņš sajuta spēcīgu rāvienu, kas gandrīz pārāva viņu uz pusēm. Karabīne bija viņu noturējusi. Tā nu karājoties pilnīgā tumsā viņam neatlika nekas cits, kā iesaukties: – Palīdzi man, Dievs! Palīdzi! 
Sirdī viņš dzirdēja Dieva balsi, kura viņam jautāja: – Ko tu gribi, lai Es tev daru? 
– Izglāb mani! – sauca alpīnists.
– Vai tu patiesi tici, ka Es varu tevi izglābt?- Vaicāja Dievs.
– Protams! 
– Tādā gadījumā pārgriez virvi, kas tevi tur. 
Iestājās klusums. Alpīnists pieķērās virvei, kas viņu turēja un domāja…
Glābšanas komanda stāsta, ka nākamajā rītā atradusi alpīnistu karājamies virvē mirušu, rokām un kājām pieķērušos pie virves… divus metrus no zemes.

Mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā. Ar to mīlestība ir pie mums kļuvusi philnīga, ka mums ir droša paļāvība tiesas dienā, jo, kāds Viņš ir, tādi arī mēs esam šinī pasaulē. Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā. 
(1. Jāņa 4:16-18)

No kā tev ir bail? Iepauzē mirkli un padomā, tā patiesi un īsti. Kas ir tas no kā vai par ko tu baidies? Kāda veida bailes paralizē tavu dzīvi un ticību? 
Mēs visi no kaut kā baidāmies un katram mums bailes var būt savādākas. Ir racionālas, jeb pamatotas bailes un neracionālas, jeb nepamatotas bailes. Pavisam vienkārši piemēri: atrodoties augstu gaisā mums ir bail nokrist, tās ir racionālas bailes, jo tām ir pamats un situācija, bet pie neracionālām bailēm mēs varētu pieskaitīt visu, par ko baiļojamies bez pamata. Gan vienas, gan otras bailes paralizē mūsu prātu un ticību. 
Ja tu paskatīsies Bībelē, tad atradīsi tur vairāk kā 250 reizes pieminētu vārdu bailes. Visos laikos cilvēkiem bijis bail. Visos laikos bailes ir ietekmējušas cilvēku, bet visos laikos cilvēkam blakus ir bijis Dievs, kurš ir gaidījis, kad beidzot cilvēks uzticēsies Viņam vairāk, nekā savām bailēm. 

Kungs, es baidos Tev pateikt “Jā”, jo nezinu, kurp tu mani aizvedīsi. 
Es baidos parakstīt vienošanos ar Tevi, iepriekš to neizlasot. 
Es baidos no šī pirmā “jā”, kurš sev līdzi nes daudzus citus “jā”…
Es baidos ielikt savu roku Tavējā, jo zinu, ka Tu to nepalaidīsi vaļā. 
(Mišels Kvists)

Ja vēlies uzzināt vairāk, lasi 1. Mozus 3:1-14 un Jonas 1:1-16

Jums vēl varētu interesēt...