Kandavā, 16.02.2011. Atis Freipičs
Mk10:1-9
Ja būsim lasījuši visu Marka evaņģēlija 10. nodaļu, tad noteikti būsim pamanījuši, ka visa šīs 10. nodaļas 1. puse,t.i., no 1. Līdz 31. pantam, runā par attiecībām. Šeit ir attēloti 3 notikumi, kas runā par attiecībām. Pirmais notikums runā par cilvēku, proti, laulāto attiecībām ģimenē, otrais notikums runā par cilvēku attiecībām pret bērniem, un trešais – par mūsu attiecībām ar mantu jeb visu to, kas mums pieder.
Mēs redzam, ka Jēzus, nonācis Jūdejas robežās, atkal ir ļaužu pūļa vidū. Un Viņš runā ar cilvēkiem, māca tos. Protams, tuvumā ir arī farizeji, kuru naids pret Jēzu kļūst jo dienas lielāks. Un mēs šeit redzam, ka šie farizeji nāk pie Jēzus, viņu pārbaudīdami vai kārdinādami. Viņi, kā parasti, vēlas Jēzu pieķert pie kādiem vārdiem. Un farizeji uzdod Jēzum kādu visos laikos sasāpējušu jautājumu- vai ir atļauts vīram šķirties no savas sievas? Jautājums ir tāds ļoti kutelīgs, farizeji ir pārliecināti, ka viņi ir atraduši jautājumu, uz kuru jebkurā variantā, kā nu Jēzus atbildēs, Viņš nonāks Sev ļoti nelabvēlīgā situācijā. Ja Jēzus teiks, ka jautājums par šķiršanos nav tik svarīgs un būtisks, Viņš būs nostājies pret bauslību. Savukārt, ja Jēzus tā ļoti stingri un cieti nostāsies pret šķiršanos, Viņš, iespējams, zaudēs lielu daļu no saviem sekotājiem. Jo pūlī, kas Viņam seko, ne tuvu visi nav perfekti cilvēki.
Un, ja tā padomājam, šis jautājums ir ļoti kārdinošs vai provocējošs arī mūsu laikos, kad cilvēki nāk pie mācītāja vai pie Baznīcas vispār, lai uzdotu jautājumu- nu kā tad tas īsti ir ar to laulības šķiršanu? Un, ja Baznīca stingri pateiks, ka nevar šķirt laulību, tad šie cilvēki teiks- redz, redz, kāda tā Baznīca ir briesmīga, tā taču absolūti nesaprot cilvēkus… Ja Baznīca tā uzskata par laulību, par laulības šķiršanu, tā patiesībā ir necilvēcīga, tā pagriež cilvēkiem muguru… Šie ļaudis teiks- mums nevar būt nekas kopējs ar šādu Baznīcu… No otras puses, ja Baznīca teiks- nu tas patiesībā nav nemaz tik stingri nosakāms, ja jūs vēlaties, jūs varat to darīt, tad būsim pretējā grāvī, jo savu patvaļu būsim mēģinājuši nepamatoti attaisnot ar Dieva Vārdu.
Jā, kā tad Jēzus atbild uz šo kārdinošo, joprojām daudzus cilvēkus provocējošo jautājumu? Jēzus uz šo jautājumu atbild, vispirms uzdodams pretjautājumu. Viņš vispirms viņiem uzdod jautājumu un jautā par to, ko Mozus bauslībā ir pavēlējis. Un ar šo jautājumu Jēzus liek šiem cilvēkiem ieskatīties viņu pašu ikdienā. Nav tā, ka tajā laikā jautājums par šķiršanos būtu mazāk izplatīts. 5. Mozus grāmatas 24. Nodaļā, ko mēs šodien Vecās Derības lasījumā lasījām, var saprast, ka tajā laikā šķiršanās bija vēl vienkāršāka kā šodien. Un farizeji savā atbildē Jēzum arī balstās uz šo Rakstu vietu 5. Mozus grāmatā un saka, ka Mozus atļāvis rakstīt šķiršanās rakstu. Un var saprast, ka šķiršanās tātad ir arī farizeju akceptēta dzīves sastāvdaļa.
Un tad, uzklausījis šo farizeju atbildi, Jēzus tiem saka kādus ļoti nozīmīgus vārdus, kuros mums ir svarīgi ļoti uzmanīgi iedziļināties, lai mēs varētu tā labi sadzirdēt, ko Viņš šeit farizejiem( un ne tikai toreiz viņiem, bet arī visiem mums) saka. Vispirms Jēzus saka- jūsu cietās sirds dēļ viņš ir rakstījis jums šo bausli. Cietās sirds… Jēzus ar to farizejiem saka- laulības jautājumu nevar atrisināt, kaut ko atļaujot vai aizliedzot. Tas gan būtu vienkārši, ja laulības jautājumus varētu atrisināt ar likumiem… Diemžēl tas ir jautājums, kas saistās ar cilvēka sirdi, ar to, kas notiek sirdī… Jūsu cietās sirds dēļ Mozus jums to ir rakstījis…. Jēzus grib teikt, ka šī šķiršanās situācija ir grēkā kritušās pasaules apstākļu izraisīta. Daudzi Mozus rakstītie likumi bija vienkārši likumi, kuri nevis palīdzēja pārvarēt kādas smagas, sarežģītas lietas, bet palīdzēja tās vismaz normalizēt, noturēt kādos rāmjos. Piemēram, likums: aci pret aci, zobu pret zobu, likums, ko Jēzus atceļ, sacīdams, ja tev sit pa vienu vaigu, nesit pretī, bet pagriez otru…. Pirmajā brīdī tas šķiet pilnīgi nepieņemami, nu kā gan Bībele tā var sacīt…! Tā taču ir klaja aicināšana atriebties… Ja Tev izsit aci, tad tu drīksti pāridarītājam to izdarīt pretī! Ja tev izsit zobu, tu drīksti viņam izsist tāpat… Vai tā nav tāda kā ļaunuma legalizēšana…? Nē. Arī šeit skaidri var saprast- cilvēku cietās, ļaunās, grēka samaitātās sirds dēļ Dievs Vecajā Derībā šo likumu ir devis. Lai cilvēks atriebībā par izsistu aci savam pāridarītājam neizsistu abas acis. Lai atriebībā par izsistu zobu viņš neizsistu savam pretiniekam visus zobus…
Tāpat šis Mozus sacītais par šķiršanos nozīmē, ka Dievs zina, cik cietas ir grēkā kritušo cilvēku sirdis, ka viņi tā kā tā gribēs šķirties, un tad šis likums ir dots, lai vismaz kaut kā šīs lietas būtu sakārtotas. Bet,saka Jēzus, tas ir tikai un vienīgi jūsu cietās sirds dēļ. Šis vārds „cieta sirds” jeb „sirds cietība” vairākās zīmīgās vietās parādās Vecajā un Jaunajā Derībā. Tas norāda, ka visu problēmu cēloņi mūsu dzīvē ir meklējami mūsu sirds cietībā, mūsu nesakārtotajā iekšējā pasaulē… Tas ir jautājums, kāpēc mūsu sirdis tad, kad tām vajadzētu būt izprotošām un atvērtām, gluži pretēji- kļūst cietas… Tad, kad mums vajadzētu mīlestībā un izpratnē paspert soli otram cilvēkam pretī, mēs tik bieži nocietināmies sevī un nevēlamies neko saprast. Pieņemam lēmumus atstumt otru cilvēku, nevis mēģināt viņu saprast.
Un Jēzus te norāda uz radības pirmsākumiem, nevis uz tagadējo, grēka izkropļoto pasauli, bet uz pirmsākumiem. Viņš saka: bet no pasaules iesākuma Dievs viņus radījis- vīru un sievu. Ar to Kristus saka- lai jūs saprastu šīs lietas, un ne tikai šīs, bet arī ļoti daudzas citas lietas savā dzīvē, ir svarīgi uz tām paskatīties, kā Dievs pašā sākumā tās ir radījis un noteicis pašos pirmsākumos. Vēlāk, paejot laikam, daudzas lietas tiek sagrozītas un pazaudē savu sākotnējo nozīmi. Lai saprastu, ko Dievs ir gribējis ar laulību, mums ir svarīgi ielūkoties Bībeles pašā sākumā, 1.Mozus grāmatā. Ādams un Ieva tiek radīti viens priekš otra. Lai vienkārši būtu viens priekš otra, lai būtu viens otram par svētību.
Un vēl kāda interesanta lieta šeit ir pamanāma: te ir situācija, ka ir tikai 2 cilvēki, tikai 2…. Vairāk nevienu cilvēku Dievs nav radījis. Un, ja nu gadījumā Ādams nevēlas vairs turpināt kopdzīvi ar Ievu, viņam netiek dota cita iespēja… Līdz ar to Dievs saka: ,,Ja tu esi atradis sev otru un stājies attiecībās, -pēc Manis iecerētās pasaules kārtības citas alternatīvas tev nav…”
Līdz ar to Dievs uz mums saka- ja jūs nonākat kādās laulību krīzes situācijās, iedomājieties, kā tas būtu, ja jūs būtu divi vienīgie cilvēki šajā pasaulē. Tā kā Ādams un Ieva… Vai tas kaut ko mainītu…? Vai mēs varētu kaut kā savādāk viens otru ieraudzīt…? Mēģināt savādāk saprast….
Tālāk Jēzus saka: tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un māti, un tie būs viena miesa. Tad nu tie nav vairs divi, bet viena miesa. Tas nozīmē, ka tie vairs nav divi, bet viena miesa, viens veselums. Divas būtnes, kas ir radītas viena priekš otras, kur viena otrā saredz to, kas viņai pietrūkst… Kur viens otru papildina, kur viena puse otru stiprina. Un viss tas, kas šo kopību grauj, nav nekas tāds, kam Dievs piekrīt. Ja padomājam, tad nevis censties otru saprast, bet gan nomainīt, tas vienmēr ir vieglākais ceļš. Bet tas nav ceļš, kādu vēlas redzēt Dievs. Tādēļ tas vienmēr ir cilvēku ceļš, kas apbēdina Dievu… Un Jēzus tādēļ saka: „Ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.”
Ko varam no šiem vārdiem mācīties, ko varam saprast….?
Ja sevi dēvējam par kristiešiem, tad nedrīkstam aizmirst, ka vienmēr šādā situācijā ir nevis divas puses, bet trīs. Tur bez vīra un sievas vienmēr ir klāt arī Dievs. Un ir vienmēr ļoti svarīgi atcerēties, ka Dievam šajās mūsu attiecībās ir patiesībā nesalīdzināmi lielāka teikšana kā katram no mums. Un mēs nedrīkstam savas attiecības risināt bez tā, ka to risināšanā neiesaistām Dievu, par to vispirms nejautājam Dievam… Tad, kad mēs kārtojam savas attiecības, mēs par to tik bieži aizmirstam… Mūsu grēcīgā, cilvēcīgā daba mums liek izmēģināt tik daudz dažādu līdzekļu, bet Dievu diemžēl tik bieži mēs atstājam ārpusē, mēs viņu nesaucam palīgā pie savu attiecību risināšanas… Tā ir mūsu lielākā kļūda un problēma. Un, ja ņemam to plašākā nozīmē, tā ir mūsu lielākā problēma ne tikai saistībā ar laulību, bet visās dzīves grūtībās un krīzēs. Jo tikai patiesā un godīgā sarunā ar Dievu mēs varam rast īsto risinājumu mūsu attiecībām un visai mūsu dzīvei. Lai Tas Kungs dod mums gudras sirdis to saprast! Āmen.