Kandavā 19.08.2012. Raimonds Mežiņš

Ej un dari tu tāpat

       Lk. 10:23-37

      Un, pie mācekļiem sevišķi griezdamies, Viņš sacīja: “Svētīgas tās acis, kas to redz, ko jūs redzat. Jo Es jums saku: daudz praviešu un ķēniņu ir gribējuši redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.” Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.” Bet viņš, gribēdams attaisnoties, sacīja Jēzum: “Kurš tad ir mans tuvākais?” Tad Jēzus atbildēja un sacīja: “Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un, atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja. Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām. Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām. Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās. Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa. Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu. Kurš no šiem trim cilvēkiem tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis laupītāju rokās?” Tas atbildēja: “Tas, kas viņam žēlsirdību parādīja.” Tad Jēzus uz to sacīja: “Nu tad ej un dari tu arī tāpat.”

      Tēzes:

      • Novērtēt to, ka mēs varam dzirdēt Dieva vārdu, būt kristīgā sadraudzībā, pulcēties ar mērķi aizsniegt citus. Dievs mums ir uzticējis uzdevumu – būt par Jēzus sekotājiem mūsu dzīvēs. Bet pirms mēs pildām šo uzdevumu, mums jāapzinās tā mīlestība, kas Dievam ir uz mums! Mēs varam iet un darīt Dieva darbus, kad esam saņēmuši Viņa mīlestību, esam bijuši Viņa tuvumā.

      • Mācītāju konferencē šonedēļ … par to, ko esam lēmuši, bet neko neesam darījuši. Viegli ir spriedelēt, bet grūtāk ir pieķerties un sākt darīt. Šīsdienas Rakstu vietā Jēzus vairākas reizes saka, lai mēs esam darītāji, nevis spriedelētāji. (Olivers velk garumā gulēt iešanu).Vai mēs ikdienā arī bieži nevelkam garumā? Mums ir bijusi iespēja palīdzēt (kaut ko darīt), bet mēs velkam garumā, spriedelējam, mēģinām atrast iemeslu kaut ko nedarīt.

      • Kandavas draudzē pagājušā gada novembrī/decembrī plānojām, meklējām to ceļu, kas draudzei ejams. Esam nonākuši līdz darīšanai. Nu ir vajadzīgs saprast darāmo un doties kalpošanā . Lai mēs varētu doties, mums vajadzīga sirds, kas iežēlojas! Vai mūsu sirds iežēlojas par cilvēkiem mums apkārt, kuri iet pazušanā? Ja nē, tad mums jāatgriežas tai vietā, kur Jēzus runā par Tēva mīlēšanu no sirds un dvēseles.

      • Lai mēs būtu Dieva mīlestības pārņemti, mums jāgrib tuvoties Dievam. Dievs grib tuvoties mums un grib cilvēkus izglābt, dziedināt utt. Vai mēs gribam tuvoties Dievam? Vai mēs viņu mīlam? Vai apzināmies, cik daudz Dievs izdarīja mūsu labā, sūtīdams Savu Dēlu pie mums, lai Viņš mirst pie krusta? Dievs varēja gudri paspriedelēt par to, cik mēs esam pazuduši un cik ļoti mums vajadzīga palīdzība. Tomēr Viņš sūtīja Savu Dēlu.

      • Viņš to darīja, jo mīlēja pasauli un cilvēkus. Vai mēs mīlam pasauli un cilvēkus? Vai arī saredzam viņus kā problēmas/šķēršļus mūsu vēlmju un ambīciju apmierināšanai? Šeit ir jābūt ļoti godīgiem. Labāk ir secināt, ka īsti tā mīlestība nav nekā mānīt sevi. Ja nav mīlestība, tad to var pie Dieva saņemt. Viņš dāvā to bagātīgi! Ja mānām sevi un izliekamies, ka viss ir labi un kārtībā, tad mūsos nav patiesības un šī nepatiesība mūs sasaista!

      • Mums nevajadzētu mānīt sevi un citus domājot, ka pasaule ir laba. Pasaulē ir grēks un tāpēc tā ir ļoti sabojāta. Tomēr Dievs to mīl. Un Viņš grib, ka mēs to iemīlam, lai varētu nodoties tās labā. Īpaši domājot par cilvēkiem, kuri iet pazušanā, kuri nav piedzīvojuši Dieva mīlestību, cerību un jēgu savai dzīvei.

      • Ja pavisam godīgi, tad no malas skatoties uz Kandavas draudzi … skats ir diezgan bēdīgs. Domāju, ka mūsu draudzi var pielīdzināt tam cilvēkam, kurš bija kritis laupītāju rokās. Proti, tāda sasista, atvērtām vātīm, komā esoša. Kas notiks tālāk? Mēs varam būt tie, kuri paiet tai garām un neliekas ne zinis. Vai arī kā samarieši, kuri apkopa to sasisto un rūpējās par to. Es domāju, ka, tikai kopā darbojoties, mēs varam izlūgties Dieva žēlastību, lai šo draudzi Viņš dziedinātu. Mums tikai nevajag iet garām, bet iestāties. Spert pirmos mīlestības soļus.

      • Jēzus teica rakstu mācītājam: “Nu tad ej un dari tu arī tāpat.” Vai kaut kur vēl nav dzirdēti vārdi: „ej un dari”? Jēzus ir teicis: „ejiet un dariet par mācekļiem!”. Tas notiek procesā, kurā mēs ejam un darām. Pirms tam ir sirds iežēlošanās un tad došanās. Bieži tā ir došanās nezināmajā. Tomēr došanās. Pajautāsim sev katrs vienu vienkāršu jautājumu Dieva misijas un Kandavas draudzes kontekstā: „Ko es varu iet un darīt?”

      • Lai Dievs dod, ka neesam tikai spriedelētāji, bet, Dieva mīlestību satvēruši, mēs gribam iet un darīt! Lūgsim, lai Kungs dāvā mums vēlmi saņemt Viņa mīlestību, lai pēc tam to bagātīgi dotu tālāk! Lai Dievs vairo pazemību un atvērtību Viņam, vairo vēlmi uzņemt Viņa mīlestības sēklas! Lai Dievs mīkstina mūsu bieži tik cietās sirdis! Āmen.

Jums vēl varētu interesēt...