Ceturtais Advents Kandavā, 2014, Atis Freipičs

Svēto Rakstu lasījumi 4. Adventā.

Lasījums no otrās Samuēla 
grāmatas (2 Sam 7, 1-5.8b-12.14a.16)
Kad ķēniņš Dāvids dzīvoja savā namā un Kungs viņam visapkārt bija devis mieru no visiem viņa ienaidniekiem, viņš sacīja pravietim Nātanam: “Vai redzi, ka es dzīvoju ciedru koka namā, bet Dieva šķirsts ir novietots teltī?” 
Nātans sacīja ķēniņam: “Ej un dari visu, kas ir tavā sirdī, jo Kungs ir ar tevi.”
Bet tajā pašā naktī Nātanam atklājās Kunga vārds: “Ej un pasaki manam kalpam Dāvidam: “Tā saka Kungs: vai tad tu celsi man namu, lai Es tajā dzīvotu? Es tevi paņēmu no lauka, kur tu ganīji aitas, lai tu būtu valdnieks pār manu tautu Izraēli. Un Es biju ar tevi visur, kur vien tu gāji, un iznīcināju tavā priekšā visus tavus ienaidniekus, un lielu darīju tavu vārdu līdzās šīszemes vareno vārdam.
 
Es pagādāšu vietu savai Izraēļa tautai un ļaušu tai tur apmesties, un tā dzīvos tur un netiks vairs vajāta. Un ļauni cilvēki to vairs neapspiedīs kā senāk un kopš tās dienas, kad Es iecēlu tiesnešus pār savu Izraēļa tautu. Un Es tev dāvāšu mieru no visiem ienaidniekiem. Un Kungs tev pasludina, ka Viņš tev uzcels namu.
 
Kad būs piepildītas tavas dienas un tu atdusēsies līdzās saviem tēviem, Es uzmodināšu pēc tevis tavu pēcnācēju, kas nāks no tavām miesām, un nostiprināšu viņa valstību. Es viņam būšu par Tēvu, un viņš būs man par dēlu. Un tavs nams un tava valstība būs nesatricināmi manā priekšā uz mūžiem, un tavs tronis pastāvēs vienmēr.””
 Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 89 (88)
Refrēns: Dieva žēlsirdību es slavēšu mūžam.

Par Kunga žēlsirdību es dziedāšu mūžam,
ar savu muti no paaudzes paaudzē 
stāstīšu par Tavu uzticību.
Jo Tu esi sacījis: “Žēlsirdība pastāvēs mūžam.”
Savu uzticību Tu esi nostiprinājis debesīs.
 R.

“Ar savu izvēlēto Es esmu noslēdzis derību,
Es esmu zvērējis Dāvidam, savam kalpam:
uz mūžiem Es nostiprināšu tavu dzimumu
un tavu sēdekli celšu uz paaudžu paaudzēm.”
 R.

Viņš mani piesauks: “Tu esi mans Tēvs,
mans Dievs un manas pestīšanas klints.”
Savu žēlsirdību Es glabāšu viņam uz mūžiem,
un mana derība ar viņu būs droša. R.

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila 
vēstules romiešiem (Rm 16, 25-27)
Brāļi, Tam, kas jūs spēj stiprināt saskaņā ar manu Evaņģēliju un mācību par Jēzu Kristu, saskaņā ar atklāto noslēpumu, kas senajiem mūžiem netika izpausts, bet tagad ir darīts zināms un pēc mūžīgā Dieva pavēles ar praviešu rakstiem ir pasludināts visām tautām, lai tās pakļautu ticībai, Tam – vienīgajam, visgudrajam Dievam – lai caur Jēzu Kristu ir gods mūžu mūžos! Amen. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Alleluja.
Redzi, es esmu Kunga kalpone,
lai man notiek pēc tava vārda!
Alleluja.

Lasījums no mūsu Kunga Jēzus Kristus Evaņģēlija,ko uzrakstījis svētais Lūka (Lk 1, 26-38)
Tajā laikā Dievs sūtīja eņģeli Gabriēlu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete, pie Jaunavas, kas bija saderināta ar vīru, vārdā Jāzeps, no Dāvida cilts. Un Jaunavas vārds bija Marija.
Un eņģelis, iegājis pie viņas, sacīja: “Esi sveicināta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi!” Viņa iztrūkās par šiem vārdiem un domāja, kas tas varētu būt par sveicienu.
Bet eņģelis viņai sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. Redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi Dēlu un Viņu nosauksi vārdā Jēzus. Viņš būs liels un tiks saukts par Visaugstā Dēlu, un Kungs Dievs Viņam dos Viņa tēva Dāvida troni. Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala.”
Tad Marija sacīja eņģelim: “Kā tas notiks, jo es taču vīra nepazīstu?” Un eņģelis viņai atbildot sacīja: “Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas piedzims, tiks saukts par Dieva Dēlu.
Lūk, Elizabete, tava radiniece, vēl savā vecumā ir ieņēmusi dēlu, un šis ir sestais mēnesis tai, kuru sauc par neauglīgu. Dievam taču nekas nav neiespējams!”
Tad Marija sacīja: “Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda!” Un eņģelis no viņas aizgāja.
 Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Ja iepriekšējās trīs Adventa svētdienās rakstu vietas runā par ceļa sagatavošanu, tad šīs, ceturtā Adventa svētdienas tēma ir uzdrīkstēšanās. Uzdrīkstēšanās paklausīt…

Šīs svētdienas evaņģēlija centrā pēc Baznīcas kārtības ir Dievmāte Marija. Tas, ko mēs visi varam no viņas mācīties.

Luteriskajā un ne tikai luteriskajā, bet visā protestantu baznīcā bieži cilvēkiem šķiet, ka viss, kas saistīts ar Dievmāti mariju ir kā tāds tabu, par ko nerunā… Tik daudz ir dzirdēts par Marijas kultu Romas katoļu un arī ortodoksajā, jeb pareizticīgo baznīcā… Marijas pielūgšanu, kas esot kā elkdievība… Vai tiešām tā ir…? Vai tiešām abas šīs Baznīcas, kas ir veidojušās jau no pašiem pirmajiem kristietības gadsimtiem, būtu aizgājušas tādos maldos…?

Bieži mēs mēdzam spriest par to, ko īsti nemaz nezinām… Jā, varbūt kādi atsevišķi cilvēki kādreiz ir devuši kādu negatīvu piemēru, pilnīgi noteikti ir bijuši gadījumi, kad kādi ļaudis ir pielūguši Mariju, taču vai mūsu Baznīcā nekad neviens nav pieļāvis nekādas kļūdas…? Tas nenozīmē ka tā var spriest par Baznīcu kopumā…

Atgriežoties pie šīsdienas Evaņģēlija- iedomāsimies situāciju, par ko tur lasām… Marija- viņa ir jauna meitene, kas ir saderināta. Šodien mēs vārdu “saderināts” saprotam ar to, ka divi cilvēki ir nolēmuši iet kopīgu dzīves ceļu un saderināšanās laiks ir laiks līdz laulībām. Taču toreiz- tajā laikā un tajā vidē, kur dzīvoja Marija un Jāzeps, bija pavisam savādāk. Stāšanās laulībā sastāvēja no divām daļām. Pirmā daļa bija laks no saderināšanās, kad laulātie jau skaitījās laulāti, bet tiem vēl nebija kopdzīves. Un pēc laulību ceremonijas otrās daļas, kas varēja notikt pēc pēc pusgada, gada vai vēl vēlāk, laulātie sāka kopdzīvi, tiem bija tuvas attiecības, bērni… Marija ir saderināta ar Jāzepu… Proti, viņa, zināmā mērā jau bija laulībā, tika tajā laulības fāzē, kurā vēl nav tuvu attiecību. Viņa nav vairs brīva viņa jau zināmā mērā ir Jāzepa sieva…

Iespējams, ka Marija vēl ir ļoti jauna, tādēļ viņi vēl gaida kādu laiku, lai tad sāktu kopdzīvi…

Te pēkšņi notiek kas pilnīgi negaidīts… Pie Marijas ierodas eņģelis… “Esi sveicināta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi!” … Marija ir izbrīnīta- kas tas par sveicienu…? Un tad seko eņģeļa vēsts… Vēsts, kas nāk kā zibens no skaidrām debesīm. Vēsts, kas pirmajā brīdī šķiet, ka sagrauj visu Marijas dzīvi, sapņus, cerības… …tu kļūsi grūta…Svētais Gars tevi apēnos un tev būs bērns… Marijas situācijā tas nozīmē pilnīgu sagrāvi… Saderināta ar Jāzepu… Šādā situācijā Jāzepam pēc Vecās Derības kārtības ir visas tiesības ierosināt Marijas nomētāšanu ar akmeņiem… Kur Marijai ir garantija, ka Jāzeps viņai noticēs, viņu sapratīs…?

Tomēr… neskatoties ne uz kādiem apdraudējumiem… …Ko Marija atbild eņģelim Gabriēlam? …“Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda!” Tie ir lielākie vārdi cilvēces vēsturē, ko kāds cilvēks saka paļāvībā uz Dievu… …Šodien tik daudzas sievietes uzzinājušas, ka viņām būs bērns, izlemj-es šo bērnu nevēlos… Es viņa dēļ zaudēšu komfortu. Šis bērns var apdraudēt manu karjeru. Tas man var radīt neērtības. Es labāk šo bērnu nogalināšu… Pirms izdarīt šādu, šaušalīgu grēku, viņām vajadzētu padomāt par Mariju… Par viņas rīcību…

…….Kristus bieži tiek saukts par otro Ādamu, kā pretstats tam pirmajam cilcēkam, kas mums visiem pazaudēja mūžīgo dzīvību… Kristus ar savu paklausību, pazemību un mīlestību mirstot pie krusta izpērk mūsu grēkus un šo mūžīgo dzīvību mums atgūst- mums katram tagad pie tās ir daļa, ja tikai Kristu no sirds ticībā pieņemam. Savukārt Marija ir kā pretstats Ievai- caur vienas nepaklausību pasaulē ienāca grēks… Taču caur otras bezierunu paklausību pasaulē ienāk Kristus- Pestīšana… Tādēļ Baznīca godina Mariju. Un katra ticīga cilvēka pienākums būtu Mariju godināt… Kā ticības paraugu. Kā mūsu visu māti. Ne pielūgt kā Dievu, bet patiesi godināt… Ņemt par paraugu. Lūgt viņas aizbildniecību…

Jā, arī šodien, 4. Adventā, kad Kristus atnākšana mums katram ir tik tuvu, mums ir vērts pārdomāt- kā ir ar mani- vai es esmu gatavs Kristus ienākšanai manī…? Dievs no mums šajā ziņā neprasa ne tuvu tik lielu upuri, kā no Marijas. Tomēr, ja patiesi gribam Viņam no sirds paklausīt, tad ceļš pa kuru Dievs mūs grib vest, ne tuvu vienmēr nav viegls, bet bieži saistīts ar grūtībām, pārbaudījumiem… Ir skaisti būt Bētlemē, bet jāatceras, ka pestīšanas ceļš ved arī caur Golgātu… Kristus mums, kā saviem sekotājiem nav apsolījis vieglas dienas šeit virs zemes… Viņš saka, kas grib man sekot, tas lai ņem savu krustu un man seko… Ja gribam būt ne tikai tradīcijas pildītāji, bet patiesi sekot Kristum, tad mums ir jārēķinās arī ar grūtībām.

Tādēļ Marija, un viss, ko varam izlasīt un saprast šajā evaņģēlija vietā lai kalpo mums par iedrošinājumu. Dievs caur to saka- lai arī kādreiz tev šķiet, ka priekšā ir bezdibenis, paļaujies, un es Tevi aizvedīšu līdz piepildījumam. Āmen.

 

 

Jums vēl varētu interesēt...