Kandavā, 24.12.2010. Ziemassvētku vakars. Atis Freipičs

Lk 2:1-20

      Ir atkal pienākuši Ziemassvētki. Ziemassvētku vakars. Baznīca ir pilna. Kā katru gadu šajā laikā… Un droši vien tāpat kā katru gadu mēs arī klausījāmies šo Kristus piedzimšanas vēsti no Lūkas evaņģēlija. Un, lasot šīs evaņģēlija rindas, pirmajā brīdī šķiet- nu tas taču viss ir tik daudz reižu dzirdēts, visas šīs ainas ar Kristus Bērnu, ar Mariju, ar Jāzepu, ar ganiem un eņģeļiem stāv acu priekšā… Nu ko tad jaunu šajā stāstā var atrast? Ko jaunu ieraudzīt? Ko jaunu piedzīvot? Vai vispār tas ir iespējams…? Tā Kunga eņģelis saka, ka ir…

      Mēģināsim katrs iztēloties, ko man nozīmē šie svētki? Kas man ar šo vārdu „Ziemassvētki” saistās, ko es redzu savu acu priekšā, kad domāju par šiem svētkiem?

      Un domāju, katrs šeit atbildēsim, ka šie svētki mums saistās ar bērnību, eglīti, sveču liesmiņām, piparkūku smaržu, dāvanām… Priekā starojošām bērnu sejām… Baltu, klusu, sniegotu ziemas vakaru… Ar tādu īpašu žēlsirdības izrādīšanas laiku, kad tā īpaši atceramies un cenšamies iepriecināt tos, kas ir vientulībā, trūkumā, vecumā…Droši vien arī ar senām tradīcijām.

      Un tas tiešām ir brīnišķīgi, ka mums ir šādi svētki, kuros varam to visu piedzīvot. Tas tiešām ir svētīgi.

      Ir tikai viens ļoti nopietns jautājums, ko šai svētku sakarā caur evaņģēlija vārdiem mums katram uzdod Dievs: ,, Vai caur šo visu lielo jūkli, kad jūs gādājat dāvanas, klājat svētku galdus, pošat savu Baznīcu- proti, darāt visu, kas nepieciešams, lai varētu šos svētkus svinēt, vai caur to visu jūs pamanāt būtiskāko, svarīgāko, ko Es jums atkal un atkal no jauna šajā laikā gribu pateikt? Vai tajā visā jūs atvēlat vietu Man…?”

      Pamēģināsim iedomāties situāciju, kas attēlota mūsu tikko dzirdētā evaņģēlija teksta sākumā. Ir izdota ķeizara Augusta pavēle par tautas skaitīšanu. Milzīgas ļaužu masas dodas ceļā, katrs dodas uz savu dzimto pilsētu, lai tur pierakstītos. Arī Jāzeps ar Mariju dodas ceļā. Viņi nonāk Betlēmē. Visapkārt pilns ar cilvēkiem, milzīga drūzma, kņada, troksnis… Pienāk brīdis, kad jānāk pasaulē Jēzum. Jāzeps ar Mariju meklē patvērumu, taču nekur viņiem to nedod. Visur ir pārpildīts, katrs skrien pats savās gaitās, kam tagad ir laika iedziļināties, kam laika ieklausīties…. Neviens viņos neieklausās, pilnīgi neviens…! Dieva Dēlam ir jāpiedzimst kūtī…

      Un ,manuprāt, šie vārdi ir kā Dieva dota zīme visiem mums- Dievs ar šiem vārdiem mums katram uzdod jautājumu: ,,Vai visu šo svētku dāvanu vidū jūs pamanāt Manu dāvanu, ko Es pazemībā vēlos jums katram sniegt…?” Jā, tas ir svarīgākais jautājums, ko Ziemassvētkos mums uzdod pats Dievs -vai es šais dāvināšanas svētkos saprotu to, kādu brīnišķīgu dāvanu man, tev, mums visiem ir sagatavojis Viņš, pats Dievs…

       Klausoties šajā ziemassvētku evaņģēlijā, rodas jautājums- vai tik bezgala līdzīga situācija nav bijusi visos laikos, arī mūsdienās, ka šajos svētkos atrodas vieta visam, pilnīgi visam, tikai ne tam, ko Pats Dievs grib mums Savā mīlestībā sniegt- Jēzum… Jo Viņš, kūtī dzimis, taču nekādi neiederas visā šajā svētku greznībā… Vai varbūt ir tā, ka skrienot, darot, gatavojot mums vairs nav laika apstāties, apklust, ieklausīties, iedziļināties šajā vēstī… Vai varbūt mēs te klausāmies par kādiem sen pagājušiem notikumiem, kas uz mums neattiecas?

      Tomēr ir tik svarīgi ieklausīties, atvērt sirdi šim brīnišķīgajam Dieva vēstījumam, ko Viņš caur eņģeli grib pateikt mums katram. Jums šodien Pestītājs dzimis, tas ir Kristus Tas Kungs! Un tad izlemt, kā toreiz ganiem, iet uz Betlēmi raudzīt, ko Tas Kungs mums licis paziņot…! Iet un tur ieraudzīt, kā Dievs Savā bezgalīgajā mīlestībā un lielumā mūsu dēļ kļūst mazs. Ieraudzīt, ka Ziemassvētku lielākā dāvana ir Dieva Mīlestība…

      Jā, lai tiešām Ziemassvētku noskaņa, prieks un gaišums ienāk mūsu katra mājā un ģimenē. Bet lai pāri šim svētku priekam ienāk kāds lielāks un dziļāks prieks, prieks par to, ka tur, Betlēmē, vientuļā kūtiņā piedzimst kāds Bērns. Šogad šajos svēkos piedzimst arī priekš manis… Kā Viņu atradīsim? Paraudzīsimies debesīs… tur Dievs atkal no jauna ir iededzis kādu brīnišķīgu zvaigzni! Sekosim tai! Un mēs ieraudzīsim Dieva Godību. Un līdz ar eņģeļu pulkiem varēsim to teikt un slavēt: Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts! Āmen.

Jums vēl varētu interesēt...