Kandavā 18.03.2012. Raimonds Mežiņš

       Miruši pārkāpumos, dzīvi Kristū

      Jņ. 3:14-21

      Un, kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību. Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc, ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam. Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc, ka viņu darbi bija ļauni. Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti. Bet, kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti.”

      Laetare nosaukums šai svētdienai nozīmē – priecājies! Gavēņa laika liturģiskajā kalendārā ir ielikts laiks, kad mēs akcentējam to prieku, ko dod mums Tas Kungs. Tas nenozīmē ālešanos vai kādu tādu skaļu, ārišķīgu prieka izpausmi, bet to prieku, kas ir iekšējs, kas nāk no Tā Kunga . Tas ir prieks un pateicība par to, ko Dievs mūsu labā ir izdarījis! Ko tad Dievs mūsu labā ir izdarījis?

      Ieskatoties jau šīsdienas Vecās Derības lasījumā, mēs redzam, ka jau Mozus laikā Dievs rūpējās par Saviem bērniem , kad tie bija čūskas sakosti. Sākumā bija cilvēku nepaklausība, kurnēšana, kad Dievs uzsūtīja čūskas. Kad nu čūskas bija darījušas savu, tad Dievs apžēlojās un deva caur Mozu vara čūsku, kas dziedināja cilvēkus. Pie Ījaba mēs lasāk: „Redzi, svētīgs tas cilvēks, kuru Dievs pārmāca, tāpēc nenonicini tā Visuvarenā pārmācības, jo Viņš gan ievaino, bet arī pārsien, ja Viņš ko sasit, tad Viņa roka atkal dziedina.”(Īj. 5:17-18) Proti, viss notiek pēc Dieva prāta un Viņš par visu rūpējas!

      Līdzīgi kā Dievs Mozus laikā paaugstināja vara čūsku, tā Viņš ir paaugstinājis Savu Dēlu. Ikviens, kurš uzlūko Dieva Dēlu un Viņam tic, var tikt dziedināts mūžībai. Tas ir milzīgs apsolījums! Divas nedēļas atpakaļ mēs runājām par to, ka Dievs arī piepilda Savus apsolījumus! Ja Viņš ir teicis, ka Jēzus dāvās mūžīgo dzīvību, tad tas tā arī būs! Mūžīgā dzīvība sākas jau šeit , kad mēs varam piedzīvot Debesu Valstības pieskārienus. Vai mēs tam ticam? Mums nevajag neko citu kā ticību, lai to satvertu un piedzīvotu!

      Ko nozīmē piedzīvot Debesu Valstības pieskārienus? Kad Jēzus sāka Savu kalpošanu, pirmie vārdi, ko Viņš teica, bija: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt pienākusi.” (Mt. 4:17) Mēs varam piedzīvot Dieva Valstības pieskārienu tad, kad atgriežamies no saviem grēkiem. Cilvēku un visas cilvēces galvenā problēma ir tā, ka mēs esam pārāk lepni, lai atzītu savus grēkus un vēlētos atgriezties no tiem. Kā lasām vēstulē efeziešiem – mēs ik dienas esam miruši savos pārkāpumos. Jo vairāk pārkāpumu, jo lielāki miroņi mēs esam. Dzīvi miroņi. Grēks un pārkāpumi mūs nokauj. Tie iedzen mūs postā.

      
      BET

      Tās nav beigas! Dievs mums Savā lielajā žēlastībā dāvā izeju no šī posta stāvokļa! Viņš mums dāvā iespēju atzīties grēkos, izsūdzēt tos un saņemt piedošanu, kura mums dāvā mūžīgo dzīvību. Dievs sūtīja Dēlu, nevis lai pasauli tiesātu (to dara velns, sātans), bet lai izglābtu. Lai izglābtu tevi un mani! Lai izglābtu mūs no posta, kurā mūs ved un dzen mūsu pārkāpumi. Pārkāpumi, kuri ved mūs izmisumā, kuru dēļ mēs aizvien vairāk mirstam mūžīgai dzīvei (dzīvībai).

      Viss taču ir ļoti skaidrs vai ne! Kur ir problēma? Tajā, ka nav viegli atzīties grēkos un tos izsūdzēt, lūgt piedošanu. Šodienas Jāņa evaņģēlija Rakstu vietā lasām, ka cilvēkiem tumsība ir mīļāka par gaismu. Nereti tieši Gavēņa laikā Dievs mums uzrāda kādus grēkus (mana pieredze). Ko mēs ar tiem darām? Vai nesam tos uz privāto grēksūdzi? Kad esam pēdējo reizi bijuši uz privāto grēksūdzi? Mana pārliecība, ka patiesam Jēzus Kristus sekotājam savā dzīvē kā minimums vismaz 1 reizi ir jāiet uz privāto grēksūdzi; norma būtu privātā grēksūdze vismaz 1 reizi gadā; ieteikums – 3-5 reizes gadā.
Mēs nevarēsim piedzīvot Debesu Valstības pieskārienu (gaismu savā dzīvē), ja paliksim savos pārkāpumos (izvēlēsimies palikt tumsā). Kā rakstīts efeziešu vēstulē, ja mēs paliekam savos pārkāpumos, mēs esam Dieva dusmības, nepaklausības bērni. Mēs nevaram sagaidīt svētības no Dieva, ja izvēlamies iet savu ceļu, paļaudamies uz to, ka paši ar visu tiksim galā. Savukārt, ja noliekam savus tumsības darbus Kristum pie kājām, tad mēs varam piedzīvot Dieva gaismu, prieku, mieru un visu pārējo, ko Dievs ir apsolījis dot Saviem bērniem!

      Proti, bez Dieva mēs esam pazuduši, dzīvojam kā dzīvi miroņi savos pārkāpumos, kā Dieva dusmības un nepaklausības bērni. BET Dievs savā žēlastībā mums piedāvā dzīvot dzīvu dzīvi kopā ar Viņu. Viņš aicina mūs atdot Viņam mūsu pārkāpumus un grēkus. Viņš mūs netiesās par tiem (atceramies – to dara velns nevis Dievs!), bet paņems tos prom, lai mēs varētu dzīvot priecīgi tālāk! Tā tad ir mūsu izvēle – atdot Viņam tos grēkus vai nē. Nav viegli atzīties pārkāpumos. Bet bez tā neseko Dieva žēlastība. Dievs mums nedod savu svētību, kamēr mēs nesaprotam un neatzīstam, ka mums tā ir vajadzīga.

      Visbeidzot … Dievs aicina, lai mēs nelielāmies ar saviem darbiem, bet lai paši esam Viņa darbs, kas izdarīts, pateicoties Viņa Dēlam Jēzum Kristum. Padomāsim … ja mēs darbojamies bez Dieva kā nepaklausības bērni … kādi ir mūsu darbi un to augļi? Kā tādu nepaklausīgu bērni darbi – nedarbi! Ja mēs noliekam visus mūsu darbus nost un ar to nelielāmies, bet meklējam ikvienā lietā Dieva prātu, tad Dievs darbosies caur mums un tas būs Viņa darbs pie mums un caur mums. Tātad darbam, es ticu, būs augļi!

      Lai Dievs dod, ka šajā gavēņa laikā mēs vēl vairāk saredzam savus grēkus un postu, kurā tie ved! Lai Dievs dod, ka neesam lepni un nedomājam, ka varēsim dzīvot bez Dieva dzīvu, svētīgu dzīvi! Lai Dievs dod drosmi un spēku atzīties grēkos, tuvoties gaismai, lai piedzīvotui Dieva LIELO žēlastību! Lai Dievs mums visiem ir žēlīgs! Āmen.