Kandavā 27.05.2012. Raimonds Mežiņš Vasarsvētki

Ļaut, lai Gars pūš, kur gribēdams

       Jņ. 3:1-8

      Bet tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs. Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: “Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to.” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” Nikodēms saka Viņam: “Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā! Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars. Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes. Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.”

      Vasarsvētki … gaidām Dieva Gara nonākšanu. Kad nedzīvie kauli sāks atdzīvoties. Gaidām, kad Dieva Gars izlies uguni pār Baznīcu, draudzi, ticīgiem. Vai gaidām? Vai mūsu sirdis ir pilnas gaidu? Nereti gaidām, bet kaut kā nesagaidām! Kāpēc? Varbūt nemākam gaidīt? Vai varbūt vaina kur citur?

       Katram noteikti ir bijis gadījums, kad tu stāvi un kādu gaidi, un tomēr nesagaidi. Kad mans tēvs bija jauns un bija nesen kā aprecējies ar manu mammu, tad viņi sarunāja satikties pie kādas viesnīcas Maskavā. Mana mamma bija volejboliste, un Maskavā viņiem bija izlases treniņi. Tēvs gribēja satikt mammu un tātad viņi bija sarunājuši satikties pie kādas viesnīcas. Tēvs aizbrauca un gaidīja. Pienāca laiks, kad satikties, bet mammas kā nav tā nav. Gaida vienu stundu, otru … saprot, ka kaut kas nav kārtībā. Arī mamma gaida tēvu pie tās pašas viesnīcas, bet … citas ieejas. Izrādās viesnīca ir liela un ieeju daudz, bet mobilie tai laikā nebija.

      Vai tā mums vajadzētu uztraukties par Svētā Gara gaidīšanu? Vai Viņš varētu būt pie citām durvīm un mēs Viņu nesagaidām? Vai varbūt Viņš ir pie Vasarsvētku draudzēm un tāpēc Viņš pie mums nav? Es tam neticu! Un to arī kādu laiku atpakaļ Vasarsvētku draudžu bīskapam Ozolinkēvičam pateicu – es ticu, ka Dieva Gars arī pie mums ir! Dieva gars nav iesprostots laikā vai telpā, vai kādā konfesijā „aizrunāts”. Viņš ir visur un vienmēr pieejams! Tikai vai mēs par Viņu zinām un to sagaidām? (lūdzu vairākus cilvēkus lūgt, lai Dieva Gars nāk pār mums šajā dienā!)
Kādreiz, iespējams, mēs nezinām, ko gaidīt. Vai arī tieši otrādi – mēs sagaidāmo ieliekam kādā mums zināmā rāmī un domājam, ka tas tieši tādā veidā nāks. Bet šodien Rakstu vietā no Jāņa 3. nodaļas mēs noprotam, ka Dieva Gars līdzīgi kā vējš pūš kur gribēdams. Ticu, ka ne bez Dieva ziņas Viņš pūš, bet katrā ziņā ne pēc mūsu pavēles vai gribas. Mūsu sirdīm ir jābūt atvērtām kā mastā paceltām burām, lai Dieva Gars tajās varētu iepūst!

      Lai mēs piedzīvotu Svētā Gara pūtienu mūsu dzīvēs, mums, pirmkārt, ir jābūt atvērtiem Dieva Garam. Mums ir jābūt tik ļoti atvērtiem, ka izslēdzam savas cilvēciskās prāta domāšanas spējas. Arī Nikodēmam Jēzus piedāvājums šķita pilnīgi neloģisks. Viņš prasa: kā cilvēks var, vecs būdams, piedzimt no jauna? Vai mēs ticam, ka var? Ne fiziski, bet garīgi?!

      Ko tas nozīmē: piedzimt no jauna? Tas, ka cilvēks var pilnībā mainīties. Kādreiz saka, ka šis nu gan nemainīsies! Kandavas draudzē un arī citās draudzēs ir simtiem un tūkstošiem piemēru, kur cilvēks, būdams jau kādu laiku padzīvojis, ir pilnībā mainījies. Kas viņu ir mainījis? Ja viņš ir ticīgs – vai gadījumā tas nevarētu būt Svētais Gars? Ja mēs lūdzam, lai nāk Svētais Garts, tad atnāks kas cits? Lūkasa ev. 11:13b mēs lasām: „cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?”

      Proti, ja mēs lūdzam pēc Svētā Gara, tad Dievs arī Viņu mums dod! Ja mēs pie kristībām vai iesvētībām lūdzam Dieva Garu, lai tas nāk pār cilvēkiem, tad Viņš nāk! Dieva Gars nāk un maina mūsu dzīves. Mana dzīve tika izmainīta pēc tam, kad tiku kristīts (nedaudz par to) un arī pēc tam, kad tiku iesvētīts (īsi).

      Kāpēc izmaiņas mūsu dzīvēs (raksturos) ir tik ļoti atkarīgas no Gara darbības? (sk. Svētā Gara augļus: Gal. 5:22 ) Es ticu, ka Dievs to paredzējis, lai mēs nedomājam, ka ar savu spēku vai varēšanu mēs ko sasniegsim. Mēs esam pilnībā atkarīgi no Dieva žēlastības! Bez Dieva Gara mēs esam kā šie miroņu kauli no Ecehiēla grāmatas – kā bez dzīvības! Mēs esam staigājoši miroņi! Fiziski dzīvība ir, bet garīgi esam miruši. Mums ir nepieciešams saņemt Dieva Garu, lai mēs varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi!

      Un nepietiek ar vienreizēju Dieva Gara saņemšanu. Nepietiek, ka pie kristībām/iesvētībām mēs Garu saņemam un ar to mums ir gana visai dzīvei. Mēs lasām vairākās Rakstu vietās Bībelē (īpaši Apustuļu darbu grāmatā), ka Kristus mācekļi atkal un atkal tika piepildīti ar Svēto Garu! (Ap. d. 2:4, 4:31; 13:52 un citur.) Vasarsvētku dienas būtība ir atgādināt mums, ka mēs bijām piepildīti un varam atkal tikt pieildīti ar Dieva Garu. Ka bez Viņa Gara mēs esam dzīvi miroņi. Fiziski mēs dzīvojam, bet garīgi esam miruši.

       Mēs varam tikt piepildīti ar Dieva Garu ik dienas. Dieva Gars pūš, kur gribēdams un mēs nevaram pavēlēt tam nākt pie mums un mūs piepildīt tad, kad mēs gribam. Tomēr mēs varam ik dienas lūgt, lai Dievs Savā lielajā žēlastībā mums piešķir Savu Garu ik dienas, lai mēs ietu un dzīvotu Viņa Gara spēkā! Lai lietas, ko darām un runājam, nenāk no mums, bet no Dieva Svētā Gara!

       Lai Dievs dod, ka vairojas mūsu ticība uz Svēto Garu un to, ka Dievs, bez šaubām, mums grib dot Savu Garu! Lai mūsu sirdis ir atvērtas un gaidu pilnas uzņemt Garu mūsu sirdīs! Lai esam drosmīgi darīt tās lietas, ko Dieva Gars mums ierosina darīt!

Jums vēl varētu interesēt...