Category: Notikumi un pārdomas

Četras svētdienas pirms Ziemassvētkiem mēs dēvējam par Adventa svētdienām un katrai no tām par godu Adventa vainagā aizdedzam vienu svecīti. Ko tas nozīmē un kādēļ tam tiek piešķirta tik liela vērība? Šogad 1. Adventa svētdiena iekrīt 27.novembrī. Katru gadu 1. Adventa svētdiena iekrīt citā datumā – novembra beigās vai pašā decembra sākumā. Šogad tas ir 27.novembris. Vārds „advents” nāk no latīņu valodas, tulkojumā tas nozīmē „atnākšana” vai „nākšana”, un Adventa laiks simboliski kristiešus aicina sagatavoties Jēzus Kristus atnākšanai jeb piedzimšanai. Jāteic, ka Ziemassvētki – 24. decembris nav vēsturiskais Jēzus Kristus dzimšanas datums. To par Dieva Dēla dzimšanas datumu noteica kristīgā...

Un eņģelis viņiem sacīja: Nebīstieties, jo, lūk, es jums pasludinu lielu prieku, kas notiks visiem ļaudīm: Jo jums šodien Dāvida pilsētā piedzimis Pestītājs, kas ir Kristus Kungs. Mīļās māsas un brāļi sadraudzības draudzē un zupas virtuvē Kandavā! Parasti Ziemassvētki sākas mums ar Ziemassvētku dievkalpojuma apmeklējumu kopā ar ģimeni un draugiem. Ziemassvētki ir tikšanās ar citām ģimenēm baznīcā. Pie tiem vienmēr piederas sveces, Ziemassvētku dziesmas, ļoti bieži Ziemassvētku eglītes, svečturi, Adventa zvaigznes, vīraka sveces un daudz citi vietējo paražu elementi. Un, protams, Ziemassvētku cienasti. Tas viss mūs iepriecina un ir cieši saistīts ar Ziemassvētku vēstījuma lasījumu. Šķiet, ka šis Vēstījums mums...

Ekskursija 13. oktobrī 2020. gadā. Diakonijas vadītāja Inese ierosināja, vēl oktobra mēneša sākumā, izmantojot skaisto laiku, kopā ar draudzes senioriem aizbraukt mazā ekskursijā uz Engures baznīcu (mācitāja Vilņa ieteikums) un apskatīt Engures skaistākās vietas. Nolemts, darīts, kopā saorganizējās tikai 12. draudzes locekļi. Braucām ar divām mašīnām. Vienu mašīnu vadīja Inese, kurā brauca Iveta, Agrita, Gunta R., Vera. Otru mašīnu vadīja Ēriks, tajā brauca Vilis, Gunta A., Ināra, Mārīte, Emma. Braucām pa Cēres ceļu (jauno uzlieto asfalta segumu), Zenteni, Rindzeli, Rideļi un līdz sasniedzām Engures Luterāņu baznīcu. Baznīcā mūs sagaidīja, Engures draudzes locekle Marta un mūsu mācītājs Vilnis Auziņš. Pēc neliela...

Arī mūsu draugi ārzemēs skumst par Zigrīdas zaudējumu. Schenbergas-Weissigas draudze šodien plkst 13 aizdedz sveci baznīcā Zigrīdas piemiņai. Dāņu mācītājs Torstens Dam-Jensens raksta- “ Zigrida was a great person, a true Christian. She meant a lot for us. We’ll miss her, truly. God bless her soul, God bless you and the congregation af Kandava. Dievs sveti Latviju.” “Zigrīda bija lielisks cilvēks. Viņa mums daudz nozīmēja. Mums viņa pietrūks. Lai Dievs svētī viņas dvēseli. Lai Dievs svētī jūs un Kandavas draudzi. Dievs svētī Latviju”.   Dāņu mācītājs arī publicējis nekrologu savas draudzes mājas lapā, kam ir arī pievienots video no mūsu...

Mūsu draudzē jau izveidojusies tradīcija, ka pēc katras piektās svētdienas dievkalpojuma notiek draudzīga pasēdēšana sakristejā. Tā tas notika arī 29. decembrī, kad apmēram 25 draudzes locekļi un mācītājs Vilnis Auziņš pēc dievkalpojuma satikās pie kafijas, tējas tases un līdzpaņemtajiem gardumiem. Katrs bija sagādājis arī svētku dāvaniņu loterijai. Lielākā daļa dalījās pārdomās par aizejošu gadu, kāds tas bijis katram personīgi. Galvenā atziņa cilvēku stāstījumā, ka bez Dieva palīdzības un vadības daudz kas nebūtu bijis iespējams. Omulība un prieks par kopā būšanu valdīja cilvēku sirdīs un prātos. Tā bija lieliska iespēja satuvināties un būt kopā vienotā garā un pateicībā. ” order_by=”sortorder” order_direction=”ASC”...

Adventa laiks mūs aicina pārnākt atpakaļ pie sevis un savām saknēm. Ziemassvētkos mēs svinam svētkus dievišķajam Bērnam, kuram ir jāpiedzimst mūsos. Viņš mums rāda, ka mūsu visdziļākās saknes iesniedzas Dievā. Šīs saknes vēlas kļūt mūsos aizvien stiprākas. “Un notiks tanī dienā: tautas meklēs Isaja saknes atvasi, kas viņām ir par karogu, un tās mājvieta būs pilna godības.” (Jesajas 11:10) Dievišķais Bērns simbolizē sākotnējo, vienreizīgo un unikālo attēlu, kādu Dievs ir radījis ikvienā no mums. Tas mūs ved uz klusuma telpu, kurā mēs sastopam savu patieso būtību. Šajā klusuma telpā mūsos piedzimst Dievs. Bet eņģelis uz tiem sacīja: “Nebīstieties, jo redzi,...

Pirmdien 25. novembrī mācītājmuižā notika senioru sadraudzība.  Jaunā diakonija strādā! Pasākums izdevās ļoti sirsnīgs. Visi bija priecīgi būt kopā mācītājmuižā. Paldies Mārītei Šķēlei, kas ļoti labi saorganizēja cilvēkus un izziņoja par pasākumu.  Paldies jaunajām diakonijas kalpotājām Inesei Kleinbergai un Baibai Truhņēvičai.  Pasākumā piedalījās 25 seniori un vēl 5 kalpotāji. Paldies Daigai  un Visvaldim, kas visus uzņēma siltās un mājīgās telpās.  Jauki, ka bija tāda atsaucība un varējām piedzīvot patiesu sirsnību un Dieva mīlestību.  ” order_by=”sortorder” order_direction=”ASC” returns=”included” maximum_entity_count=”20″ display_type=”photocrati-nextgen_basic_thumbnails”]

10. novembrī mūsu draudzē tika iesvētīti četri jauni kalpotāji. Priecājāmies viņus sveikt un lūgt par viņiem, lai Dievs svētī, ka kalpošana Dieva spēkā izdodas Dievam par godu un mums visiem par svētību. Diakoniju turpmāk vadīs Inese Kleinberga. Draudzes ansambļa  vadītāja būs Laima Liepiņa. Grāmatu galdu mūsu baznīcā vadīs Baiba Truhņēviča. Turpmāk zupas virtuves darbu koordinēs Iveta Ziediņa.    Lai Dieva spēkā svētīga kalpošana visiem četriem jaunajiem vadītājiem!  

Ak, mīļais Debesu Tēvs, dāvā man tīru un atvērtu sirdi, kā bērniņam – tik dzirdu, kā avota ūdens.  Dāvā man cildenu sirdi, kuru neapstādinātu nepatikšanas, ar kurām sastopos; cēlu sirdi, kas priecīga sevi upurēt; sirdi, kas pazīstot savu vājumu, apzinātos un būtu tuva citu vājumam; cēlu un pateicības pilnu sirdi, kas neapstātos pie sīkumiem.  Dāvā man mīlošu un pazemīgu sirdi, kas mīl, neprasot mīlestību pretī;  sirdi, kas Tava Dēla mīlestības vārdā spētu atteikties no jebkuras citas sirds;  sirdi, kuru nesarūgtinātu vilšanās; kas būtu cildena, kad no tās tiek prasīts upuris; kuru neparalizētu neveiksmes; kuru nesadusmotu nicinājums; kurā šaubas neizstumtu drosmi....

 Bailes ir veids, kā zaudēt dzīvi… katru reizi pa drusciņai… To, ko mēs dodam bailēm, mēs atņemam ticībai.  (Mičs Alboms) Ir kāds stāsts par alpīnistu, kurš vēlējās iekarot Akonkagvas virsotni, kurp devās viens. Viņš tik ļoti bija pārņemts ar virsotnes iekarošanu, ka viņu neapturēja pat nakts, kas strauji tuvojās. Virsotne bija gandrīz sasniegta, kad iestājās dziļa un piķa melna tumsa. Redzamība nulle. Turpinot kāpt nakts melnumā, alpīnists paslīdēja un reibinošā ātrumā sāka krist lejā… Viņš neredzēja neko ar acīm, bet prātā viņam cauri izskrēja visa viņa dzīve, gan labās, gan sliktās dienas. Brīdī, kad vinš domāja, ka mirs, viņš sajuta...