Ceturto Adventu sagaidot. Vilnis Auziņš

Adventa laiks mūs aicina pārnākt atpakaļ pie sevis un savām saknēm. Ziemassvētkos mēs svinam svētkus dievišķajam Bērnam, kuram ir jāpiedzimst mūsos. Viņš mums rāda, ka mūsu visdziļākās saknes iesniedzas Dievā. Šīs saknes vēlas kļūt mūsos aizvien stiprākas.

“Un notiks tanī dienā: tautas meklēs Isaja saknes atvasi, kas viņām ir par karogu, un tās mājvieta būs pilna godības.”
(Jesajas 11:10)

Dievišķais Bērns simbolizē sākotnējo, vienreizīgo un unikālo attēlu, kādu Dievs ir radījis ikvienā no mums. Tas mūs ved uz klusuma telpu, kurā mēs sastopam savu patieso būtību. Šajā klusuma telpā mūsos piedzimst Dievs.

Bet eņģelis uz tiem sacīja: “Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs. Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu.”
(Lūkas 2:10-12)

Tas ir Ziemassvētku noslēpums: Dieva piedzimšana cilvēka dvēselē nozīmē to, ka mēs atbrīvojamies no visiem attēliem, kas mums uztiepti, un ieraugām Dieva patieso attēlu mūsos. Tas mums dāvā iekšēju mieru pašiem ar sevi.

“Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.”
(1. Mozus 1:27)

Tajā pat laikā ikviens no mums sevī nes arī ievainotu bērnu. Šis ievainotais bērns raud ikreiz, kad mūs ievaino, kā reiz bērnībā.
Mūsu uzdevums ir paņemt šo ievainoto bērnu savās rokās. Mums ir jāapskauj ievainotais bērns sevī, jāvēršas pie viņa ar mīlestību, viņš jāiepazīst un jāmierina.

“Dziedini mani, ak, Kungs, tad es būšu izdziedināts; palīdzi man, tad ir palīdzēts! Jo Tu esi mana slava.”
(Jeremijas 17:14)

“Jo Es sasiešu tavas vātis un dziedēšu tavas brūces, saka Tas Kungs.”
(Jeremijas 30:17)

“Cik brīnišķa, Kungs, ir Tava žēlastība! Cilvēku bērni nāk pie Tevis un glābjas Tavu spārnu pavēnī! Viņi mielojas pie Tava nama labumiem, Tu viņus dzirdini no Sava prieka strauta.
Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu.”
(Psalms 36:8-10)

(Pārdomu teksts no Anselma Grīna “Laimes piepildīts gads”)

Ja vēlies uzzināt vairāk, lasi Lūkas 2:1-19