Category: Sprediķi

Kandavā 27.05.2012. Raimonds Mežiņš Vasarsvētki

Ļaut, lai Gars pūš, kur gribēdams        Jņ. 3:1-8       Bet tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs. Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: “Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to.” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” Nikodēms saka Viņam: “Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī...

Kandavā 06.05.2012. Raimonds Mežiņš

      Palikt Kristū       Cantate       Jņ. 15:1-8        “ES ESMU īstais vīnakoks, un Mans Tēvs ir dārza kopējs. Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu. Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis. Palieciet Manī un Es – jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī. ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. Ja kas nepaliek...

Kandavā 06.04.2012. Atis Freipičs

      Lielajā Piektdienā       Ir kāds stāsts par 2 cilvēkiem- slimniekiem, kas dzīvoja vienā slimnīcas istabiņā.       Viņi abi slimības dēļ nespēja staigāt- nācās gulēt. Viena slimnieka gulta bija pie loga, otrs gulēja pie durvīm. Gulēt nedēļām un mēnešiem gultā- tas nav viegli… Sevišķi, ja tu zini, ka ārā ir vasara, dzīve rit pilnā sparā, bet tu esi piesiets pie gultas…Gribas vismaz zināt, kas notiek ārpusē…Tādēļ tas vīrs, kas gulēja pie durvīm, nemitīgi izvaicāja to, kas gulēja pie loga. Viņš lūdza, lai tas stāsta, ko viņš redz, kas notiek ārpusē… Un vīrs pie loga stāstīja viņam par brīnišķīgo sauli, ziliem mākoņiem, par to,...

Kandavā 22.04.2012. Raimonds Mežiņš

      Kristus – miera un misijas inicētājs       Misericordia Domini       Lūk. 24:36b-48       Jēzus pats stājās viņu vidū un viņiem sacīja: “Miers ar jums!” Bet tie ļoti izbijās un baiļojās, un viņiem šķita, ka garu redzot. Un Viņš tiem sacīja: “Kāpēc esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas šaubas ceļas jūsu sirdīs? Redziet Manas rokas un Manas kājas! Es pats tas esmu. Aptaustait Mani un apskatait; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam.” Un, to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un kājas. Bet, kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, Viņš tiem sacīja: “Vai jums še ir...

Kandavā 01.04.2012. Raimonds Mežiņš

      Kristus māceklis … klausās!       Fil. 2:5-11; Mk. 11:1-11       Pūpolsvētdiena       Jes. 50:4-9a       Dievs Tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos; Viņš uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis. Tas Kungs atvēra man ausis, un es neatteicos un neatkāpos. Savu muguru es pagriezu tiem, kas mani sita, un savu vaigu tiem, kas raustīja un plēsa manu bārdu. Savu vaigu es neapslēpu paļām un spļāvieniem. Bet Dievs Tas Kungs man palīdz, tādēļ es nenokļuvu kaunā, tādēļ es apcietināju savu seju kā akmeni, jo es zināju, ka nepalikšu kaunā....

Kandavā 25.03.2012. Raimonds Mežiņš

       Vai patiesi esam gatavi sekot Kristum?       Jer. 31:31-34; Ēbr. 5:5-10       Judica – Mūsu Kunga ciešanu pirmā svētdiena       Jņ. 12:20-33       Bet starp tiem, kas bija atnākuši svētkos, lai pielūgtu, daži bija grieķi. Tie atnāca pie Filipa, kas bija no Betsaidas Galilejā, un viņu lūdza: “Kungs, mēs gribam Jēzu redzēt!” Filips iet pie Andreja, lai viņam to sacītu. Andrejs un Filips nāk un saka to Jēzum. Bet Jēzus atbild viņiem: “Ir pienākusi stunda, kad Cilvēka Dēls top pagodināts. Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu....

Kandavā 18.03.2012. Raimonds Mežiņš

       Miruši pārkāpumos, dzīvi Kristū       4. Moz. 21:4-9; Efez. 2:1-10       Laetare – Gavēņa laika ceturtā svētdiena       Jņ. 3:14-21       Un, kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību. Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc, ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam. Bet šī ir...

Kandavā 04.03.2012. Raimonds Mežiņš

       Dieva apsolījumi piepildās       1. Moz. 17:1-7, 15-16; Rom. 4:13-25       Reminiscere – Gavēņa laika otrā svētdiena       Mk. 8:31-38       Un Viņš sāka tos mācīt, ka Cilvēka Dēlam daudz būs ciest un vecaju un augsto priesteru, un rakstu mācītāju atmestam tapt, un tapt nokautam un pēc trim dienām augšāmcelties. Un Viņš runāja šo vārdu pilnīgi atklāti. Un Pēteris, Viņu savrup vedis, iesāka Viņu apsaukt. Bet Viņš, atgriezdamies un Savus mācekļus uzlūkodams, apsauca Pēteri, sacīdams: “Atkāpies no Manis, sātan! Jo tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēku prāta.” Un, pieaicinājis ļaudis līdz ar Saviem mācekļiem, Viņš uz tiem sacīja: “Kas Man grib nākt...

Kandavā 26.02.2012. Raimonds Mežiņš Invocabit – Gavēņa laika pirmā svēt

       Upuris, ko Dievs prasa – ticēt un paklausīt       1. Moz. 22:1-14a       Un notika, ka pēc šīm lietām Dievs pārbaudīja Ābrahāmu un viņam sacīja: “Ābrahām!” Un tas atbildēja: “Te es esmu.” Tad Viņš teica: “Ņem savu vienīgo dēlu, kuru tu mīli, Īzāku, un ej uz Morija zemi un upurē to tur par dedzināmo upuri uz kāda no kalniem, kuru Es tev norādīšu.” Un Ābrahāms no rīta posās ceļam; apsegloja savu ēzeli, paņēma sev līdzi divus savus puišus, kā arī savu dēlu Īzāku; sacirta malku dedzināmam upurim un devās uz to vietu, kuru Dievs viņam bija norādījis. Un trešajā dienā Ābrahāms...

Kandavā 22.02.2012. Pelnu dienā. Atis Freipičs

       (Mt6:1-6; 16-21)       Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs. Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara, tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās. Un, kad jūs Dievu lūdzat, nedarait tā kā liekuļi, jo tie mēdz sinagogās un ielu stūros...