Sprediķis par Sv.Mateja ev.17nodaļas no 1. -9.pantam. 1 Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un viņa brāli Jāni un veda tos savrup uz augstu kalnu, 2 un tika apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma. 3 Un redzi, tiem parādījās Mozus un Ēlija un runāja ar Viņu. 4 Pēteris griezās pie Jēzus un sacīja: “Kungs, šeit mums ir labi. Ja Tu gribi, es celšu šeitan trīs teltis […]

Mūsu draudzē jau izveidojusies tradīcija, ka pēc katras piektās svētdienas dievkalpojuma notiek draudzīga pasēdēšana sakristejā. Tā tas notika arī 29. decembrī, kad apmēram 25 draudzes locekļi un mācītājs Vilnis Auziņš pēc dievkalpojuma satikās pie kafijas, tējas tases un līdzpaņemtajiem gardumiem. Katrs bija sagādājis arī svētku dāvaniņu loterijai. Lielākā daļa dalījās pārdomās par aizejošu gadu, kāds tas bijis katram personīgi. Galvenā atziņa cilvēku stāstījumā, ka bez Dieva palīdzības un vadības daudz kas nebūtu bijis iespējams. Omulība un prieks par kopā būšanu […]

Zvaigznes diena ir viens no senākajiem baznīcas svētkiem. Ir pamats uzskatīt, ka pirmbaznīcā šajā dienā svinēja arī Kristus dzimšanas svētkus, tādējādi vienā reizē pieminot gan Dieva iemiesošanās brīnumu, gan to, ka Viņš ir valdnieku valdnieks. Dažus gs. vēlāk šie svētki tika atdalīti, un Viņa piedzimšana tika svinēta un godināta atsevišķi no Viņa varenības un pazemības pieminēšanas. Tad nu mēs, nosvinējuši Jēzus piedzimšanu uz mūsu zemes, šodien Zvaigznes dienā atzīsim un godināsim Jēzu Kristu, kas ir Visuvaldītājs. Pirmkārt, kas Viņš ir, […]

Adventa laiks mūs aicina pārnākt atpakaļ pie sevis un savām saknēm. Ziemassvētkos mēs svinam svētkus dievišķajam Bērnam, kuram ir jāpiedzimst mūsos. Viņš mums rāda, ka mūsu visdziļākās saknes iesniedzas Dievā. Šīs saknes vēlas kļūt mūsos aizvien stiprākas. “Un notiks tanī dienā: tautas meklēs Isaja saknes atvasi, kas viņām ir par karogu, un tās mājvieta būs pilna godības.” (Jesajas 11:10) Dievišķais Bērns simbolizē sākotnējo, vienreizīgo un unikālo attēlu, kādu Dievs ir radījis ikvienā no mums. Tas mūs ved uz klusuma telpu, […]

Ziemsvētkus sagaidot. Vārds tapa miesa. Ziemsvētki ir vēsts laiks. Mēs visi sūtām apsveikumus, lai kaut ko pavēstītu, pateiktu. Mēs gaidām vēstis no draugiem, kas sen nav rakstījuši. Ziemsvētku evaņģēlijs runā par Kristu, kas nāk pasaulē kā Dieva vēsts – dzīvais Dieva Vārds, lai kaut ko pateiktu mums visiem. Vēsts ir tik liela un īpaša, ka Dievs to grib parādīt ar sevi visu, ar savu iemiesošanos cilvēkā. Betlēmes bērnam ir ko sacīt! Kas ir šī brīnišķīgā vēsts, ko nes Dieva Vārds? […]

Pirmdien 25. novembrī mācītājmuižā notika senioru sadraudzība.  Jaunā diakonija strādā! Pasākums izdevās ļoti sirsnīgs. Visi bija priecīgi būt kopā mācītājmuižā. Paldies Mārītei Šķēlei, kas ļoti labi saorganizēja cilvēkus un izziņoja par pasākumu.  Paldies jaunajām diakonijas kalpotājām Inesei Kleinbergai un Baibai Truhņēvičai.  Pasākumā piedalījās 25 seniori un vēl 5 kalpotāji. Paldies Daigai  un Visvaldim, kas visus uzņēma siltās un mājīgās telpās.  Jauki, ka bija tāda atsaucība un varējām piedzīvot patiesu sirsnību un Dieva mīlestību.  ” order_by=”sortorder” order_direction=”ASC” returns=”included” maximum_entity_count=”20″ display_type=”photocrati-nextgen_basic_thumbnails”]

 Mēs pateicamies Tēvam, kas mūs izrāva no tumsas varas un ieveda sava mīļotā Dēla valstībā – Viņa dēļ Dievs mūs ir atbrīvojis un mūsu grēkus piedevis. (Kolosiešiem 1:13–14) No nebrīves brīvībā. No okupācijas neatkarīgā valstī. No bezcerības cerībā. No ticības nebrīves līdz atvērtām durvīm praktizēt un apliecināt savu ticību Kristum. Tik dažādi varam domāt par Latvijas brīvību. Ir cilvēki, kuri saka, padomju laiks nemaz tik slikts nebija. Visiem bija darbs, par sliktiem notikumiem nerunāja, bet tā bija sistēma, kur ticēt […]

“… tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem. un Dievs nozāvēs visas asaras no viņu acīm.” v.17. Rev. 7:9-17. Kopš 4rtā gadu simteņa Austrumu pareiz-ticīgās baznīcās ir pieminēti tie kuri savas ticības dēļ mira. 6tā gadu simtenī šī ticīgo pieminēsana bija nonākusi līdz Romai. Tā sauktās protestantu baznīcās šāda veida pieminēšanas tika drīz pēc reformācijas pārtrauktas, lai protestētu pret to, ka garīdznieki to izmantoja naudas pelnīšanai. Diemžēl, protestantu mācītāji to atkal atsāka, nevis mirušo pieminēšanas dēļ, bet te bija eklēsiastiska aplokšnu […]

10. novembrī mūsu draudzē tika iesvētīti četri jauni kalpotāji. Priecājāmies viņus sveikt un lūgt par viņiem, lai Dievs svētī, ka kalpošana Dieva spēkā izdodas Dievam par godu un mums visiem par svētību. Diakoniju turpmāk vadīs Inese Kleinberga. Draudzes ansambļa  vadītāja būs Laima Liepiņa. Grāmatu galdu mūsu baznīcā vadīs Baiba Truhņēviča. Turpmāk zupas virtuves darbu koordinēs Iveta Ziediņa.    Lai Dieva spēkā svētīga kalpošana visiem četriem jaunajiem vadītājiem!  

Ak, mīļais Debesu Tēvs, dāvā man tīru un atvērtu sirdi, kā bērniņam – tik dzirdu, kā avota ūdens.  Dāvā man cildenu sirdi, kuru neapstādinātu nepatikšanas, ar kurām sastopos; cēlu sirdi, kas priecīga sevi upurēt; sirdi, kas pazīstot savu vājumu, apzinātos un būtu tuva citu vājumam; cēlu un pateicības pilnu sirdi, kas neapstātos pie sīkumiem.  Dāvā man mīlošu un pazemīgu sirdi, kas mīl, neprasot mīlestību pretī;  sirdi, kas Tava Dēla mīlestības vārdā spētu atteikties no jebkuras citas sirds;  sirdi, kuru nesarūgtinātu […]