Baznīcas gadam noslēdzoties.
Esiet sveicināti mīļie draudzes locekļi!
Laiks nepielūdzami steidzas uz priekšu. Arī mūsu dzīves gadi pamazām krājas. Jaunībā tas cilvēkam maz interesē. Tikai tad ,kad kļūst grūtāk uzkāpt kalnā ,kad domas un darbi paliek lēnāki ,šo to sākam aizmirst ,tad ir laiks ielūkoties savā pasē un secināt ,ka personas kodā nav kļūdas.
Pārdomām piedāvāju izlasīt Mateja ev.25:1-13 uzrakstīto.
1 Tad Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas ņēma savus lukturus un izgāja līgavainim pretim.
2 Bet piecas no tām bija ģeķīgas, un piecas bija gudras.
3 Jo ģeķīgās ņēma savus lukturus, bet eļļas tās nepaņēma sev līdzi.
4 Bet gudrās paņēma sev līdz ar lukturiem arī eļļu savos traukos.
5 Kad līgavainis kavējās nākt, tad viņas visas iesnaudās un gulēja.
6 Bet nakts vidū balss atskanēja: redzi, līgavainis nāk, izeita viņam pretim.
7 Tad visas jaunavas cēlās un sakārtoja savus lukturus.
8 Bet ģeķīgās sacīja gudrajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest.
9 Bet gudrās atbildēja un sacīja: tā ne, lai nepietrūktu mums un jums, bet noeita labāk pie pārdevējiem un pērciet sev.
10 Un, kad tās aizgāja pirkt, nāca līgavainis, un, kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis aizslēdza.
11 Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: kungs, kungs, atdari mums!
12 Bet tas atbildēja un sacīja: patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu.
13 Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu, nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks.
Šis gads drīz beigsies. Arī mūsu laicīgā dzīve kaut kad noslēgsies.
Un mēs nezinām ne dienu ,ne stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks. Tieši tādēļ Kristus mūs brīdina un stāsta par desmit jaunavām.
Piecas no tām bija ģeķīgas, jeb muļķes, bet piecas gudras. Visas šīs desmit jaunavas ir Kristus baznīca, kas kā līgava gaida Līgavaiņa Kristus atnākšanu ,lai Viņš tās vestu uz jaunajām mājām.
Daudziem dzīve paiet krājot visādas mantas, tiecoties pēc slavas un goda. Daudzi „kā gaisu sizdami” traucas uz nekurieni. Pastarajā dienā vai nāvei tuvojoties glābšanu meklēt ir par vēlu.
Šis brīdinājums mudina mūs jautāt – vai varam būt droši, ka piederam pie gudrajām, nevis muļķa jaunavām?
Lai noskaidrotu šo vienu lielo jautājumu uzdosim sev vairākus mazus jautājumus.
Vai es esmu grēcinieks? Vai apzinos savus grēkus un vainas?
Vai esmu savus grēkus atzinis un izsūdzējis un saņēmis par tiem piedošanu?
Vai esmu Dievu turējis augstāk par visu citu savā dzīvē?
Vai ikdienā lasu Bībeli un pārzinu katehismu?
Vai esmu godājis laicīgo un garīgo vadību?
Vai pienācīgi gatavojos Vakarēdiena saņemšanai?
Vai neesmu darījis pāri savam tuvākajam, to aizskāris ar vārdiem, domām, vai darbiem?
Vai esmu palīdzējis savam tuvākajam visās viņa dzīves vajadzībās?
Vai esmu labi rūpējies par to, kas pieder citiem, lai tas viņam labi kalpotu un nestu labus augļus/
Vai esmu bijis nolaidīgs un slinks? Vai neesmu kādam cēlis neslavu un aizmirsis rūpēties par viņa labo slavu, to aizbildinot un aizstāvot?
Vai ticu, ka Vakarēdienā saņemu patiesu Kristus miesu un asinis, kas izlietas manu grēku piedošanai?
Vai esmu bijis godīgs, krietns un atklāts un centies turēt mieru ar visiem?
Vai pazīstu Bībeli? Vai zinu, kur meklēt mierinājumu bēdās?
Vai bieži lūdzu Dievu?
Vai esmu lūdzis mācītājam palīdzību savā garīgajā dzīvē?
Vai stipri ticu, ka Jēzus ir miris par maniem grēkiem un pēc nāves es būšu kopā ar Viņu debesīs?
Lūk cik daudz par ko mums vajaga godīgi atzīties.
Patiešām negribētu es palikt aiz durvīm un dzirdēt vārdus „ Es tevi nepazīstu…”
Bet kā ir ar Tevi, mīļais brāli un māsa?
Dieva žēlastības laiks vēl nav beidzies! Steidzies piepildīt savus lukturus, lai netiec atstumts. Āmen.