Author: admin

Ziemsvētkus sagaidot. Vilnis Auziņš

Ziemsvētkus sagaidot. Vārds tapa miesa. Ziemsvētki ir vēsts laiks. Mēs visi sūtām apsveikumus, lai kaut ko pavēstītu, pateiktu. Mēs gaidām vēstis no draugiem, kas sen nav rakstījuši. Ziemsvētku evaņģēlijs runā par Kristu, kas nāk pasaulē kā Dieva vēsts – dzīvais Dieva Vārds, lai kaut ko pateiktu mums visiem. Vēsts ir tik liela un īpaša, ka Dievs to grib parādīt ar sevi visu, ar savu iemiesošanos cilvēkā. Betlēmes bērnam ir ko sacīt! Kas ir šī brīnišķīgā vēsts, ko nes Dieva Vārds? Tā ir divējāda: pirmkārt, mēs neesam atstāti, pamesti savam liktenim, bet Dievs mūs mīl, un otrkārt, ar Dieva valstību tiešām...

Senioru sadraudzība

Pirmdien 25. novembrī mācītājmuižā notika senioru sadraudzība.  Jaunā diakonija strādā! Pasākums izdevās ļoti sirsnīgs. Visi bija priecīgi būt kopā mācītājmuižā. Paldies Mārītei Šķēlei, kas ļoti labi saorganizēja cilvēkus un izziņoja par pasākumu.  Paldies jaunajām diakonijas kalpotājām Inesei Kleinbergai un Baibai Truhņēvičai.  Pasākumā piedalījās 25 seniori un vēl 5 kalpotāji. Paldies Daigai  un Visvaldim, kas visus uzņēma siltās un mājīgās telpās.  Jauki, ka bija tāda atsaucība un varējām piedzīvot patiesu sirsnību un Dieva mīlestību.  ” order_by=”sortorder” order_direction=”ASC” returns=”included” maximum_entity_count=”20″ display_type=”photocrati-nextgen_basic_thumbnails”]

Pārdomas par Latvijas valsts svētkiem. Vilnis Auziņš

 Mēs pateicamies Tēvam, kas mūs izrāva no tumsas varas un ieveda sava mīļotā Dēla valstībā – Viņa dēļ Dievs mūs ir atbrīvojis un mūsu grēkus piedevis. (Kolosiešiem 1:13–14) No nebrīves brīvībā. No okupācijas neatkarīgā valstī. No bezcerības cerībā. No ticības nebrīves līdz atvērtām durvīm praktizēt un apliecināt savu ticību Kristum. Tik dažādi varam domāt par Latvijas brīvību. Ir cilvēki, kuri saka, padomju laiks nemaz tik slikts nebija. Visiem bija darbs, par sliktiem notikumiem nerunāja, bet tā bija sistēma, kur ticēt Kristum nozīmēja būt atpalikušam, kur vajadzēja pielāgoties un spēlēt lomu spēles. Bet citi teiks, vai tad šodien nav tas pats?...

Sprediķis mirušo piemiņas dienā. Māris Ķirsons

“… tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem. un Dievs nozāvēs visas asaras no viņu acīm.” v.17. Rev. 7:9-17. Kopš 4rtā gadu simteņa Austrumu pareiz-ticīgās baznīcās ir pieminēti tie kuri savas ticības dēļ mira. 6tā gadu simtenī šī ticīgo pieminēsana bija nonākusi līdz Romai. Tā sauktās protestantu baznīcās šāda veida pieminēšanas tika drīz pēc reformācijas pārtrauktas, lai protestētu pret to, ka garīdznieki to izmantoja naudas pelnīšanai. Diemžēl, protestantu mācītāji to atkal atsāka, nevis mirušo pieminēšanas dēļ, bet te bija eklēsiastiska aplokšnu alga. Ir baznīcas kurās kristības notiek sevišķi šinī dienā.. Cilvēks simboliski beidz būt tāds, kā bija, un tad simboliski dzimst...

Jauno kalpotāju iesvētīšana

10. novembrī mūsu draudzē tika iesvētīti četri jauni kalpotāji. Priecājāmies viņus sveikt un lūgt par viņiem, lai Dievs svētī, ka kalpošana Dieva spēkā izdodas Dievam par godu un mums visiem par svētību. Diakoniju turpmāk vadīs Inese Kleinberga. Draudzes ansambļa  vadītāja būs Laima Liepiņa. Grāmatu galdu mūsu baznīcā vadīs Baiba Truhņēviča. Turpmāk zupas virtuves darbu koordinēs Iveta Ziediņa.    Lai Dieva spēkā svētīga kalpošana visiem četriem jaunajiem vadītājiem!  

Lūgšana

Ak, mīļais Debesu Tēvs, dāvā man tīru un atvērtu sirdi, kā bērniņam – tik dzirdu, kā avota ūdens.  Dāvā man cildenu sirdi, kuru neapstādinātu nepatikšanas, ar kurām sastopos; cēlu sirdi, kas priecīga sevi upurēt; sirdi, kas pazīstot savu vājumu, apzinātos un būtu tuva citu vājumam; cēlu un pateicības pilnu sirdi, kas neapstātos pie sīkumiem.  Dāvā man mīlošu un pazemīgu sirdi, kas mīl, neprasot mīlestību pretī;  sirdi, kas Tava Dēla mīlestības vārdā spētu atteikties no jebkuras citas sirds;  sirdi, kuru nesarūgtinātu vilšanās; kas būtu cildena, kad no tās tiek prasīts upuris; kuru neparalizētu neveiksmes; kuru nesadusmotu nicinājums; kurā šaubas neizstumtu drosmi....

Bailes ir veids, kā zaudēt dzīvi… katru reizi pa drusciņai

 Bailes ir veids, kā zaudēt dzīvi… katru reizi pa drusciņai… To, ko mēs dodam bailēm, mēs atņemam ticībai.  (Mičs Alboms) Ir kāds stāsts par alpīnistu, kurš vēlējās iekarot Akonkagvas virsotni, kurp devās viens. Viņš tik ļoti bija pārņemts ar virsotnes iekarošanu, ka viņu neapturēja pat nakts, kas strauji tuvojās. Virsotne bija gandrīz sasniegta, kad iestājās dziļa un piķa melna tumsa. Redzamība nulle. Turpinot kāpt nakts melnumā, alpīnists paslīdēja un reibinošā ātrumā sāka krist lejā… Viņš neredzēja neko ar acīm, bet prātā viņam cauri izskrēja visa viņa dzīve, gan labās, gan sliktās dienas. Brīdī, kad vinš domāja, ka mirs, viņš sajuta...

Sprediķis par Sv.Marka ev.8.nod. no 1 – 9. Vilnis Auziņš

Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva un no Kunga Jēzus Kristus! Šajā svētdienā uzklausiet Dieva vārdus no sv.Marka ev.8.nod. no 1 – 9. pantam: 1 Tanīs dienās, kad tur daudz ļaužu bija un tiem nebija ko ēst, Jēzus aicināja Savus mācekļus pie Sevis un uz tiem sacīja:  2 “Mana sirds iežēlojas šo ļaužu dēļ, jo tie jau trīs dienas pie Manis palikuši un tiem nav ko ēst.  3 Un, kad Es tos neēdušus atlaidīšu uz mājām, tie ceļā nonīks badā; un daži no tiem ir nākuši no tālienes.”  4 Un Viņa mācekļi Viņam atbildēja: “Kas šos ar maizi...

Sprediķis par Lūkas ev. 5;1-11. Māc. Vilnis Auziņš

1 Kādu reizi ļaudis pie Viņa spiedās un klausījās Dieva vārdus, bet Viņš stāvēja pie Ģenecaretes ezera. 2 Tad Viņš ieraudzīja divas laivas ezera malā stāvam, bet zvejnieki bija izkāpuši un mazgāja savus tīklus. 3 Bet Viņš kāpa vienā laivā, kas piederēja Sīmanim, un lūdza nocelt mazliet no malas, un Viņš nosēdās un mācīja ļaudis no laivas. 4 Un, beidzis runāt, Viņš sacīja uz Sīmani: “Dodies uz augšu un izmet savus tīklus.” 5 Un Sīmanis atbildēja un Viņam sacīja: “Meistar, mēs cauru nakti esam strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es gribu tīklu izmest.” 6 Un, to...