Bailes ir veids, kā zaudēt dzīvi… katru reizi pa drusciņai
Bailes ir veids, kā zaudēt dzīvi… katru reizi pa drusciņai… To, ko mēs dodam bailēm, mēs atņemam ticībai. (Mičs Alboms) Ir kāds stāsts par alpīnistu, kurš vēlējās iekarot Akonkagvas virsotni, kurp devās viens. Viņš tik ļoti bija pārņemts ar virsotnes iekarošanu, ka viņu neapturēja pat nakts, kas strauji tuvojās. Virsotne bija gandrīz sasniegta, kad iestājās dziļa un piķa melna tumsa. Redzamība nulle. Turpinot kāpt nakts melnumā, alpīnists paslīdēja un reibinošā ātrumā sāka krist lejā… Viņš neredzēja neko ar acīm, bet prātā viņam cauri izskrēja visa viņa dzīve, gan labās, gan sliktās dienas. Brīdī, kad vinš domāja, ka mirs, viņš sajuta...