Sprediķis mirušo piemiņas dienā. Māris Ķirsons
“… tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem. un Dievs nozāvēs visas asaras no viņu acīm.” v.17. Rev. 7:9-17. Kopš 4rtā gadu simteņa Austrumu pareiz-ticīgās baznīcās ir pieminēti tie kuri savas ticības dēļ mira. 6tā gadu simtenī šī ticīgo pieminēsana bija nonākusi līdz Romai. Tā sauktās protestantu baznīcās šāda veida pieminēšanas tika drīz pēc reformācijas pārtrauktas, lai protestētu pret to, ka garīdznieki to izmantoja naudas pelnīšanai. Diemžēl, protestantu mācītāji to atkal atsāka, nevis mirušo pieminēšanas dēļ, bet te bija eklēsiastiska aplokšnu alga. Ir baznīcas kurās kristības notiek sevišķi šinī dienā.. Cilvēks simboliski beidz būt tāds, kā bija, un tad simboliski dzimst...
